Bez pagātnes nav nākotnes, tādēļ vēlreiz atgriezīšos pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad starp Mercedes-Benz un Auto Union (tagad Audi) noritēja spraiga cīņa par labākā un ātrākā sacīkšu auto konstruktora godu. Sākumā abas rūpnīcas komandas uz maiņām spīdēja sacīkšu trasēs, bet trīsdesmito gadu vidū to duelis pārcēlās uz nesen izbūvētajiem autobāņiem, kas bija īpaši pateicīga vide, lai cilvēks uz gluži parasta ceļa pirmo reizi brauktu ar vairāk nekā 400 kilometriem stundā.
44,5 litru V12 aviācijas dzinējs ar mehānisko kompresoru un degvielas iesmidzināšanas sistēmu, Zeppelin vēja tunelī slīpēta virsbūve, seši spieķoti riteņi ar šaurām, taču speciāli radītām riepām, un cilvēks "bez bremzēm" pie stūres. Apmēram tā var raksturot prototipu Mercedes-Benz T 80, kuram bija jākļūst par planētas ātrāko auto ar 650 km/h maksimālo ātrumu. Par to tas diemžēl nekļuva, jo mašīnas izstrādes pēdējā fāze sakrita ar 2. pasaules kara sākumu un T 80 tika ieslēgts noliktavā, vēl pirms galvenais konstruktors Ferdinands Porše paguva pievilkt pēdējo skrūvīti.
