Pirms lec āliņģī: vai tu apzinies, kas notiek, kad atdziest tavs ķermenis? (3)

Raksts no 2021. gada arhīva.

Ziemas peldēšana Latvijā kļuvusi īpaši populāra. Kādi peldēšanai aukstā ūdenī ir ieguvumi un riski, stāsta Klīnikas EGV urologs andrologs dr. Andris Ābele.

Lai pilnībā izmantotu aukstā ūdens peldēšanas vielmaiņas un termogēnos efektus, ieteicama pakāpeniska aklimatizācija, ko vēlams veikt profesionāļu uzraudzībā.

Ziemeļu valstīs peldēšanai aukstā ūdenī (ziemas peldēšana vai ziemas sēde) ir senas tradīcijas. Vēl pirms dažiem gadiem ar ledus peldēšanu nodarbojās ļoti maz ekstrēmā sporta piekritēju. Taču jau vairākus gadus ledus peldēšanā tiek organizētas sacensības ledusaukstā ūdenī zem 5 ºC, kas piesaista aizvien jaunu dalībniekus. Kad peldēšanu aukstā ūdenī regulāri, pakāpeniski un pielāgotā režīmā praktizē pieredzējuši sportisti ar labu veselību, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. Tomēr iesācējiem pastāv pat nāves risks vai nu sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ, vai progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas dēļ.

Vairāki pētījumi liecina, ka peldēšanās aukstā ūdenī sniedz ļoti daudz dažādu ieguvumu veselībai, tostarp izmaiņas hematoloģiskajā un endokrīnajā funkcijā, mazāk augšējo elpceļu infekciju, garastāvokļa traucējumu mazināšana, un uzlabo vispārējo pašsajūtu.

Lai gan ir pierādīts, ka hroniska auksta ūdens temperatūras iedarbība ir labvēlīga cilvēka veselībai, vairākos pētījumos ir aprakstīti arī iespējamie riski.

Ziemas peldēšanās efekts

Tā kā ziemas peldēšana kļūst aizvien populārāka, jāņem vērā gan aukstā ūdens peldēšanas riski, gan ieguvumi. Jāņem vērā arī tas, ka peldēšana aukstā ūdenī sportistam ir atšķirīga no iegremdēšanas aukstā ūdenī personai, kas nav profesionāls sportists. Sportisti vairākas minūtes sacenšas diezgan lielā intensitātē, bet nesportisti dažas minūtes paliek bez fiziskām aktivitātēm.

Ziemas peldēšana ir ļoti saspringts fizioloģisks stāvoklis, kad viss ķermenis tiek pakļauts aukstā ūdens iedarbībai. Tomēr atdzisuša ūdens peldētāji, regulāri atrodoties aukstā ūdens vidē, spēj sasniegt dažādas pakāpes pielāgošanos aukstumam. Rodas jautājums, vai šāda veida sportam ir kāds labums veselībai, vai tam tomēr ir vairāk kaitīga ietekme. Kā izturības vingrinājumu peldēšana aukstā ūdenī, pat ja peldēšana aukstā ūdenī ir smagāka, var palielināt toleranci pret stresa faktoriem. Atsevišķi pētījumi norāda, ka intensīva īslaicīga visa ķermeņa aukstuma iedarbība izraisa oksidatīvo stresu. Salīdzinot ar kontroles grupu, antioksidatīvās aizsardzības sistēmas svarīgo komponentu (piemēram, superoksīda dismutāzes un katalāzes) izejas koncentrācija ziemas peldētājos bija augstāka. Ja ziemas peldēšanu praktizē cilvēki ar labu vispārējo veselību regulārā, pakāpeniskā (atbilstoši sezonai) un pielāgotā režīmā, šķiet, ka tas dod labumu veselībai. No otras puses, pastāv arī nāves risks, ja to praktizē nepietiekami pielāgota persona, no sākotnējās neirogēnā aukstuma šoka reakcijas dēļ vai progresējoši samazinātas peldēšanas efektivitātes vai hipotermijas dēļ.

Turklāt cilvēki ar acīmredzamām vai vēl nediagnosticētām kardiovaskulārām slimībām var būt vairāk pakļauti nelabvēlīgai ietekmei, izraisot aritmijas un akūtus kardiovaskulāros notikumus, kas var radīt ievērojamu risku veselībai. Tāpēc ir ieteicama pakāpeniska stratēģija gan šīs nodarbes sākšanai, gan attīstīšanai un paplašināšanai, lai veicinātu un uzturētu aklimatizāciju, aizsargātu pret iespējamiem aukstā ūdens iedarbības riskiem.

Lai gan ziemas peldēšanai pastāv zināmi riski, zinātniskie pētījumi sniedz informāciju arī par ieguvumiem veselībai.

Tiek aprakstīti dažādi aspekti, piemēram, ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, psiholoģiskie un imunoloģiskie aspekti (1. tabula).

Ziemas un ledus peldēšanas veselības riski

Pat ja peldēšana aukstā ūdenī atsevišķos gadījumos var sniegt labumu, nevajadzētu ignorēt riskus, īpaši peldēšanā ekstrēmi zemā temperatūrā zem 5 ºC. Peldoties ir svarīgi apzināties iespējamos kardiovaskulārās un respiratorās sistēmas riskus, kas rodas aukstuma iedarbības dēļ. Ir svarīgi atzīmēt, ka cilvēkam termoneitrālā temperatūra ir aptuveni 37 ºC un ka ilgstoša iegremdēšana ūdenī, kas ir aukstāks par 35 ºC, var izraisīt hipotermiju, jo ķermeņa siltums tiek zaudēts. Pēdējos gados pētījumi ir vērsti uz iegremdēšanās aukstā ūdenī  patofizioloģijas noskaidrošanu. Teorētiski ar to  ir saistītas trīs fāzes, kas var izraisīt darbnespēju un ātru ķermeņa siltuma zudumu. Katra no trim fāzēm ir saistīta ar īpašiem riskiem.

Šo fāžu ilgums un tajās izraisīto reakciju apjoms ievērojami atšķiras atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp ūdens temperatūras (2. tabula).

Ziemas vai ledus peldēšanai nepieciešama sagatavošanās, aklimatizācija un, vēl svarīgāk, pieredze, jo iegremdēšanās aukstā ūdenī jāveic tikai atbilstošā profesionāļa uzraudzībā, lai izvairītos no traumām vai pat nāves. Pat vispieredzējušākajiem ledus peldētājiem iegremdēšanās aukstā ūdenī rada nāves risku.

Šādas iegremdēšanās simptomi atbilstoši ķermeņa temperatūrai (3. tabula).

Urīnceļu infekcija

Ik gadu urīnceļu infekcija (UCI) ir iemesls gandrīz 10 miljoniem vizīšu pie ārsta. UCI rodas, kad baktērijas nokļūst urīnā un pārvietojas līdz urīnpūslim, izraisot cistītu, vai tālāk līdz nierēm, izraisot pielonefrītu vai nieru abscesu, vai arī vīriešiem uz prostatu un sēkliniekiem, izraisot prostatītu vai orhītu. Sievietes ar UCI slimo četras reizes biežāk nekā vīrieši, jo sievietēm ir daudz īsāks urīnizvadkanāls (skat. zīmējumu par anatomiskām atšķirībām).

IEGURŅI FOTO

Aukstums kā tāds vai ziemas peldēšana pati par sevi nav UCI cēlonis, taču ķermeņa temperatūras pazemināšanās provocē hroniskas jeb “guļošas” infekcijas paasināšanos, sevišķi personām ar citām hroniskām kaitēm kā, piemēram, cukura diabēts. Šī iemesla dēļ

visiem ziemas peldēšanās piekritējiem ir nepieciešama regulāra veselības pārbaude un ziemas periodā arī regulāra urīna analīžu nodošana, lai izslēgtu “guļošu” UCI, kurai nav specifisku simptomu.

Gadījumā, ja ir parādījušies kādi no UCI simptomiem, ir jāpārtrauc ziemas peldēšana un nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālista (ģimenes ārsts, urologs, ginekologs).

Svarīgi ievērot UCI profilaktiskos pasākumus (4. tabula).