Armija gatava spridzināšanai, lai novērstu plūdus

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks FOTO: Zane Bitere/LETA

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) izdevis pavēli par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu civilās aizsardzības institūcijām iespējamo plūdu novēršanā un to seku pārvarēšanā Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

"Lai novērstu visdažādāko līmeņu pavasara palu un plūdu postījumus, esam gatavi veikt ledus spridzināšanas darbus jebkurā Latvijas reģionā. Mūsu karavīriem un zemessargiem ir pieredze un zināšanas, lai nodrošinātu efektīvu Nacionālo bruņoto spēku atbalstu," uzsvēra Pabriks.

Aizsardzības ministrs norāda, ka izvērtējot iespējamos pavasara palu un plūdu draudus un riskus, nepieciešamības gadījumā plūdu preventīvajos un seku pārvarēšanas pasākumos visā valsts teritorijā vienlaikus plānots iesaistīt vairāk nekā 50 personas.

Iepriekš ziņots, ka veicinot starpresoru sadarbību aizsardzības ministrs Pabriks sazinājies arī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), kurš norādīja, ka

koordinēta sadarbība starp institūcijām un operatīvajiem dienestiem ir izšķiroša gadījumā, ja riskam tiks pakļauti iedzīvotāji, īpašumi un vide kopumā.

3

Nacionālie bruņotie spēki ir nozīmīgs partneris, īstenojot reaģēšanas un seku likvidēšanas darbus, tādēļ Plešs izteicis pateicību par Nacionālo bruņoto spēku gatavību iesaistīties iespējamo plūdu novēršanā un to seku pārvarēšanā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem lielākajā daļā Latvijas upju turpinās ūdens līmeņa kāpums, vietām tas jau pārsniedzis divus metrus.

Zemgales upē Bērzē pie Līvbērzes ūdens līmenis kopš nedēļas vidus paaugstinājies par 2,3 metriem, ūdens kāpums sestdien kļuvis lēnāks. Salīdzinot ar šā gadsimta lielāko - 2010.gada pavasara - palu maksimumu, ūdens līmenis šajā vietā ir pusotru metru zemāks.

Teju visās Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājies par vairāk nekā metru, sācies arī straujš kāpums Lielupē augšpus Jelgavas. Pie Staļģenes un Mežotnes ūdens līmenis Lielupē pakāpies par vairāk nekā metru. Vietām sāk applūst zemākās palienes.

Dažās Kurzemes upēs - tai skaitā Durbē, Užavā un Rojā - ūdens līmenis jau sācis pazemināties. Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis svārstās ledus iešanas dēļ, upes augštecē tas kāpis par vairāk nekā diviem metriem, bet palieņu applūšana nav gaidāma.

Ogres upē pilsētas teritorijā kopš nelielas ledus sakustēšanās piektdienas pēcpusdienā ūdens līmenis cēlies par nepilniem 20 centimetriem, šonedēļ kopumā - par 1,3 metriem. Arī pie Ogresgala ūdens līmenis šonedēļ cēlis par vairāk nekā metru.

Lielajā Juglā ūdens kāpis par pusotru metru, līdzīgi arī Tirzā. Paātrinās ūdens līmeņa paaugstināšanās Gaujā un Aiviekstē, applūst Aiviekstes palienes.

Arī Daugavā ūdens līmenis sāk paaugstināties straujāk, bet pagaidām tas ir zemāks nekā februāra sākumā.

Uz augšu
Back