Saistībā ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu 2020.gadā tiesībsargs visvairāk saņēmis sūdzības no cilvēkiem ar invaliditāti par attieksmi darba vidē, kā arī par vides vai mājokļa pielāgojumiem, teikts tiesībsarga Jura Jansona ziņojumā par aizvadīto gadu.
Liels skaits sūdzību no cilvēkiem ar invaliditāti saistīts ar diskriminējošas attieksmes sajūtu mazo ienākumu dēļ, proti, ienākumu apmērs liedz tiem saņemt pilnvērtīgu uzturu, iegādāties medikamentus un nepieciešamās preces.
Vienlaikus saņemtas vairākas sūdzības par diskrimināciju uz vecuma pamata, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Tāpat cilvēki sūdzējušies arī par diskriminējošu reklāmu un darba sludinājumiem.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka aizvien liels skaits sūdzību tiek saņemts par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi darba vidē, kas liecina, ka pieaugusi darbinieku informētība par savām tiesībām un drosme vērsties pēc palīdzības.
Vienlaikus tiesībsargs atzīst, ka ne visos gadījumos darbinieki ir spējuši pareizi identificēt mobingu. Ne katra darba devēja strikta un noteikta prasība būtu vērtējama kā bosings vai mobings, piebilda Jansons.
Nolūkā izglītot darba devējus par mobingu un bosingu kā nepieļaujamu attieksmi darba vidē tiesībsargs ir rīkojis vairākus seminārus, tostarp par jaunāko tiesu praksi mobinga lietās. Tāpat semināri notikuši par eidžismu kā izskaužamu un nevēlamu attieksmi darba vidē, par vardarbību un aizskaršanu darba vietā jeb kā pret to cīnīties.
Kā ziņots, 2020.gadā cilvēki ar invaliditāti visvairāk sūdzējušies par nepietiekamo sociālo atbalstu, zemiem pabalstiem un pensijām, nepareizi noteiktu invaliditātes grupu, vides pieejamību un mājokļa pielāgošanu, ceturtdien Saeimas sēdē, lasot tiesībsarga 2020.gada ziņojumu, sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs skaidroja, ka, protams, liela ietekme pērn bija Covid-19 pandēmijai, tomēr bez Covid-19 iniciētajām sūdzībām pārskata periodā viņš ir saņēmis arī daudz citu iesniegumu, kuru tematika jau izgaismojusies arī iepriekšējos gados.
