Gruzijā pēc opozīcijas līdera aizturēšanas izcēlusies nopietna politiskā krīze, kuras rezultātā pastiprinās bažas par valsts iespējamo ieslīgšanu autoritārismā. Uz Tbilisi šonedēļ devies Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
Demokrātija Gruzijā mata galā (2)
18.februārī negaidīti atkāpās partiju "Gruzijas sapnis" pārstāvošais premjerministrs Giorgijs Gaharija, reaģējot uz prokuratūras ieceri aizturēt lielākās opozīcijas partijas Apvienotās nacionālās kustības (ENM) līderi Niku Meliju. Gaharija paziņoja, ka Melijas aizturēšana apdraudētu Gruzijas demokrātiskumu. Pagājušonedēļ Melia tika aizturēts un tika veiktas kratīšanas ENM birojos.
Melija ir apsūdzēts masu vardarbības organizēšanā pret valdību vērsto protestu laikā 2019.gadā, kad gruzīni izgāja ielās pēc Krievijas domes deputāta Sergeja Gavrilova vizītes Gruzijas parlamentā, kuras laikā viņš sēdēja parlamenta spīkera vietā.
Gaharijas atkāpšanās no premjera amata ir šķietams apstiprinājums baumām par saspīlējumu Gaharijas un viņa partijas "Gruzijas sapnis" dibinātāja Bidzina Ivanišvili starpā, žurnālā "New Eastern Europe" raksta žurnālists Šota Kinča. Gruzijas bagātākais cilvēks Ivanišvili turēts aizdomās par to, ka neformāli kontrolē Gruzijas institūcijas, panākot viņam lojālu amatpersonu iecelšanu.
Lai arī Gruzija oficiāli nav Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu statusā, tā ieviesusi pārvaldes reformas, sperot soļus eiropeizācijas virzienā, un Gruzijas amatpersonas gatavojas 2024.gadā formāli pieteikties uzņemšanai ES.
Oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās no "Gruzijas sapņa" saraksta startēja vairāki prominenti jaunpienācēji, kuri iestājas par valsts pievienošanos ES. Apvienojumā ar pašreizējās valdības sadarbību ar Rietumu valdībām un institūcijām dod pamatu apšaubīt opozīcijas apsūdzības, ka Ivanišvili grasās pārveidot Gruziju par Krievijas vasali - lielāka problēma ir nevēlēšanās nodrošināt varas dalīšanu, kas draud novest pie Krievijas stila autoritārisma, norāda Kinča.
Pirmdien Tbilisi jau iepriekš plānotā vizītē ieradās Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Tur viņam bija vairākas tikšanās, kā arī viņš prezidenta pilī vadīja sarunas starp "Gruzijas sapni", ENM un citām opozīcijas partijām. Lai arī sarunas nevainagojās ar Melijas tūlītēju atbrīvošanu, Gruzijā tās uztvēra kā vērā ņemamu izrāvienu, kas ļāvis atsākt politisko dialogu un novērst krīzes kļūšanu nekontrolējamai, norāda "Politico".
Kopš Gaharijas atkāpšanās un Melijas aizturēšanas opozīcijas partijas boikotējušas parlamentu un pieprasījušas jaunas vēlēšanas, kamēr Rietumvalstis savos paziņojumos nosodījušas Melijas aizturēšanu kā politiski motivētu un aicinājušas uz savaldību.
Mišels un jaunais Gruzijas premjers Iraklijs Garibašvili pēc sarunām paziņoja, ka partijas vienojušās turpināt diskusijas 15.martā, kad paredzēta Gruzijas amatpersonu vizīte Briselē. Sarunu dalībnieki "Politico" žurnālistiem apstiprinājuši, ka puses esot vienojušās apspriest tādus jautājumus kā politizētā tiesu sistēma un varas dalīšana.