Salacas tilts sliktā stāvoklī; Salacgrīvas dome draud vērsties Eiropas Komisijā
Apdraudēta NATO spēku pārvietošanās

Tilts pār Salacu Salagrīvā FOTO: Ekrānšāviņš no Google Maps

Salacas tilts Salacgrīvā jau vairākus gadus atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Rudenī veiktā izpēte liecina - vai nu nekavējoties jāveic remonts, vai arī tā lietošana būs būtiski jāierobežo. Pār tiltu ved viena no deviņām Eiropas līmeņa tranzīta šosejām. Pašvaldība prasa naudu valstij vai piedāvā tiltu pārņemt, bet satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) to neuzskata par valstij piekritīgu darbu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". 

Pār Salacas tiltu Salacgrīvā ved Skandināviju un centrālo Eiropu savienojošais tranzīta ceļš "VIA Baltica", pa kuru brauc smagās “fūres”, Igaunijas un Latvijas, kā arī sabiedroto armijas transportē savu bruņutehnika. Uz ceļa var izveidoties pārrāvums, jo tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī, un Aizsardzības ministrija brīdina, ka tas var apdraudēt NATO spēku pārvietošanos.

Tilts pār Salacu nodots lietošanā 1960.gada vasarā. Šo vairāk kā 60 gadu laikā vairākkārt notikuši remonti un pielabota tilta brauktuve, bet kapitālā remonta tilta nesošajām konstrukcijām nav bijis.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) norāda, ka saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējās tilta rekonstrukcijas izmaksas varētu būt līdz pat pieciem miljoniem, kas pašvaldībai vienai nav pa spēkam. 

2009.gadā pašvaldība pasūtīja padziļinātu tilta stāvokļa pārbaudi. Secināts - tilts neatbilst ne Latvijas, ne Eiropas Savienības slodžu standartiem. Vajadzīga vai nu nopietna rekonstrukcija, vai arī satiksme jāierobežo. Satiksmes ministrija veic savu ekspertīzi, kas secināja pretējo - tilta stāvoklis tomēr ir apmierinošs.

Kaspara Gerharda vadītā ministrija un Salacgrīva pēc strīdiem vienojušās, ka tilts būs lietojams un pielabos brauktuvi. Pagājušā gada rudenī notika kārtējā tilta zemūdens daļu ekspertīze.

Ūdenslīdēju uzņemtās fotogrāfijas rāda, ka zem ūdens betons pamazām irst. Satiksme pār tiltu jāierobežo.

8

Šobrīd tas jau notiek, jo remontē pieguļošās ielas un mašīnu kustību regulē luksofors. Starp transporta līdzekļiem papildus jāievēro arī 30 metru distance. Kad apkārtējo ielu remonti beigsies, ierobežojumi paliks. Arī aizliegums braukt pāri mašīnām, kas smagākas par 40 tonnām. 

Satiksmes ministrs (JKP) Tālis Linkaits par šo jautājumu esot uzzinājis no reģionālās televīzijas un apgalvo, ka līdz šim pašvaldība nav aktīvi interesējusies, kā piesaistīt finansējumu. 

Sarunā ar ReTV ziņām satiksmes ministrs norādījis, ka valsts nav tiesīga ieguldīt līdzekļus pašvaldības īpašumā un Salacgrīvas novada pašvaldībai jātiek skaidrībā par transporta kustības organizēšanu savā teritorijā.

Straubergs apalvo pretējo - saruna ar ministru notikusi pērn, kad Linkaits bijis vizītē Salacgrīvā. Viņaprāt, ministrs nepilda savus pienākumus.

Kā norāda "Nekā personīga", pirms 12 gadiem Salacgrīva valsts līmenī rīkoja skandālu, ka tās teritorijā jāuztur ap 11 kilometru gara tranzīta šoseja. Iesaistot satiksmes ministru, Valsts prezidentu un premjerministru, toreiz izdevies panākt, ka galu galā no daudzajiem kilometriem pašvaldībai palikuši nepilni divi, kas saistīti ar pilsētas infrastruktūru, un tilts. 

Salacgrīvai naudas tā kapitālajam remontam nav. Lūgumi pārņemt to valsts īpašumā vairāk nekā 10 gadus sūtīti gan Satiksmes ministrijai, gan "Latvijas valsts ceļiem".

Atbilde arī no Tāļa Linkaita ministrijas vienmēr bijusi identiska - pašvaldībai pašai ar to jātiek galā. 

8

No 90. gadiem tiek runāts par iespējamu apvedceļa izbūvi apkārt Salacgrīvai. Tas nozīmētu arī jauna tilta būvēšanu, tāpēc plāni veco tiltu kapitāli pārtaisīt visu laiku tiek atlikti. Uz to atsaucas arī Linkaits: "Mums ilgtermiņa plānos ir ātrgaitas maģistrāles izbūve VIA Baltica trasē līdz Igaunijas robežai. Līdz 2035. gadam šai trasei ir jābūt izbūvētai. Un attiecīgi šajā trasē ir jābūt arī Salacgrīvas apvedceļam." Tas, kā panākt, lai tilts nostāvētu vēl 15 gadus, esot "Latvijas valsts ceļu" kompetencē.

Salacgrīvas mērs apšauba apvedceļa lietderību, norādot, ka "VIA Baltica" posms, kas nāk no Rīgas līdz Igaunijas robežai un arī Igaunijas pusē nav veidots platāks, jo nākotnē plānots, ka smagais transports samazināsies un kravas pāries uz dzelzceļu.

Mēra sacīto apstiprina mūsu rīcībā nonākuši "Latvijas valsts ceļu aprēķini", ka apvedceļa būvēšanai nav ekonomiskā pamata. 2014. gadā tika izstrādāta “Salacgrīvas apvedceļa iespējamības izpēte”, kurā secināts, ka "apvedceļa realizācija neatmaksājas un maz ticams, ka atmaksāsies arī nākotnē, jo situācijā, kad īsākais ceļš caur Salacgrīvas centram ir tikpat ātri izbraucams kā plānotais apvedceļš, ekonomiskie ieguvumi neveidojas."

"Latvijas valsts ceļi" tiltā valsts naudu ieguldīt nevar. Pārņemšanu valsts saimniecībā var rosināt satiksmes ministrs, kas arī nav noticis. 

8

Pērn Saeimā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā teikts, ka, plānojot būtiskus remontus, jāņem vērā kā tas ietekmē armijas pārvietošanās spējas. Tilts pār Salacu šajā ziņā ir ļoti būtisks - to, gatavojoties militārajām mācībām, izmanto Igaunijas, Latvijas, kā arī sabiedroto armijas, lai pārvadātu smago bruņutehniku. Ja tiks ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, tas ietekmēs arī NATO spēku mobilitāti.  

"Ja šis tilts ir uz vienas no galvenajām maģistrālēm - galvenā autoceļa - tad, protams, tā nozīme ir valstiska. Tā nav tikai pašvaldības nozīme. (..)

Mēs nevaram pieļaut, ka uz šādām automaģistrālēm kaut kādu birokrātisku šķēršļu dēļ ir tilti vai viadukti, kas vienkārši sabrūk, jo neviens nezina, kam viņš ir jāremontē,"

8

uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!). 

Straubergs norāda - skaidrs, ka tehniskā stāvokļa dēļ satiksmi uz tilta nāksies ierobežot arī turpmāk. Viņš ir gatavs tālāk vērsties ar šo jautājumu gan pie premjera, gan Valsts prezidenta un, galu galā, arī Eiropas Komisijā pie Ketrīnas Trautmanes, kuru Eiropas komisija iecēlusi par galveno atbildīgo Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridorā.

Satiksmes ministrs noliedz, ka saspīlējums Salacas tilta gadījumā būtu saistīts ar nesenajiem pašvaldības skaļajiem protestiem par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu.

Uz augšu
Back