P, 15.08.2022.

Lokdauna nebūs, bet nāksies strādāt attālināti: valdība atbalsta mērenākus papildu ierobežojumus

Video no valdības preses konferences
TVNET/LETA
Lokdauna nebūs, bet nāksies strādāt attālināti: valdība atbalsta mērenākus papildu ierobežojumus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 53

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt "A" variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja, ieviešot "A" variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt

gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par "D" variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.

Valdības konceptuāli atbalstītais "A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu,

šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Petraviča gan iebilda, ka pašlaik nav skaidrs, kā tiks kontrolēts, vai uzņēmumos tiek nodrošinātas attālinātā darba iespējas darbiniekiem. Viņa apgalvoja, ka attālinātais darbs vismaz valsts pārvaldē pašlaik tiek nodrošināts, vienlaikus paužot bažas par to, kas noteiks un kontrolēs, vai katrā konkrētā gadījumā darbu iespējams paveikt attālināti.

Labklājības ministre uzskata, ka Covid-19 izplatība patlaban tiek kontrolēta, tāpēc viņa atbalstītu "C" scenāriju jeb esošo ierobežojumu saglabāšanu, taču, tā kā tas pašlaik netiek piedāvāts apspriešanai, viņa atbalsta vieglāko no abiem variantiem - "A" scenāriju.

Komentējot iespēju attālinātā darba veicējiem piešķirt 60 eiro atbalstu, politiķe vērsa uzmanību tam, ka daļa cilvēku objektīvu iemeslu dēļ nevar strādāt attālināti, un viņiem veidojas izdevumi gan par transportu, gan ēdināšanu.

Skeptisks par 60 eiro piemaksu par attālināto darbu bija arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) - viņš piekrita, ka tas skan labi, bet pavisam cits jautājums ir, vai tas ir godīgi pret citiem un vai tas būs iedarbīgi.

"Manuprāt, aicinājums valsts pārvaldei rādīt priekšzīmi ir labāks. Ja mums tiešām vairs nav, kur naudu tērēt, mums ir vesela rinda pasākumu, kuros vajadzētu ieguldīt naudu," ministriem sacīja Rinkēvičs, norādot, ka viņš iebilst pret ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu darbības ierobežojumiem.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atbalstīja "A" scenāriju, vienlaikus aicinot kolēģus domāt par iedzīvotāju psihoemocionālo stāvokli un plānot atbalstu, lai nodrošinātu speciālistu pieejamību psiholoģiskās palīdzības sniegšanai.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka valdības piedāvātajiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem un sabiedrībai saprotamiem, lai panāktu iedzīvotāju līdzdalību to ievērošanā. Tāpat esot jādomā par noteikto ierobežojumu "inventarizāciju", piemēram, ņemot vērā, ka februārī liels bijis Covid-19 inficēto skaits skaistumkopšanas nozarē, lai arī nozarei nebija ļauts strādāt. Tas nozīmējot, ka nozarēm jāizstrādā rīcības algoritmi, kādos apstākļos tām var atļaut strādāt.

"A" scenārijs paredz ne tikai attālinātu darbu, bet arī aizliegumu apmeklēt publiskas vietas. Covid-19 inficētajiem nodrošinātu viesnīcas, veicinot izmitināšanas programmas pieejamību un sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai. Tāpat plānots nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.

"A" scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.

"A" scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. 

Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība, izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības vietas.

"A" scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits - 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.

No ekonomiskā aspekta "A" scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās - 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu