Darba grupa Saeimas deputāta Andreja Judina (JV) vadībā pabeigusi darbu pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, atzīstot pamešanu novārtā par vienu no vardarbības veidiem pret bērnu, informēja partiju apvienībā "Jaunā vienotība".
Darba grupas piedāvātie priekšlikumi paredz iekļaut un izskaidrot ne tikai bērna pamešanas novārtā jēdzienu, bet arī definēt nolaidību pret bērnu.
Judins atklāja, ka darba grupa aktīvi strādāja pie grozījumu izstrādes Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lemjot tajā izskaidrot bērnu pamešanu novārtā kā vienu no vardarbības veidiem, piebilstot, ka pamešana novārtā ir ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai.
Deputāts pauda gandarījumu, ka darba grupai raiti ir izdevies atrast risinājumu un nonākt pie rezultāta, kas ir jo īpaši svarīgi tieši bērnu aizsardzībai. Paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā darba grupa turpinās darbu pie papildu problēmjautājumu risināšanas, jo, viņaprāt, bērnu tiesību aizsardzībai ir jābūt prioritārai.
Saeimas darba grupā piedalījās atbildīgās nevalstiskās organizācijas, ministriju pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāvji un Saeimas deputāti.
Grozījumi tālāk tiks nodoti skatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Partiju apvienībā informēja, ka bērnu tiesību aizsardzības regulējuma uzlabošanas nepieciešamība Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika apspriesta jau vairākkārt, tāpēc bija pieņemts lēmums veidot darba grupu konkrētu priekšlikumu izstrādei.
LETA jau vēstīja, ka šā gada janvārī tiesībsargs Juris Jansons rosināja Bērnu tiesību aizsardzības likumā vardarbības jēdziena tvērumā atjaunot terminu "pamešana novārtā", aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultante Raina Anna Ločmele.
Viņa skaidroja, ka pērn 11.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem likumdevējs izslēdza no vardarbības definīcijas terminu "nolaidība", kā arī izslēdza termina "vecāku nolaidība" skaidrojumu.
Pamatojums esot tāds, ka jēdziena "nolaidība" ietveršana vardarbības definīcijā var novest pie tā, ka pēc katra nelaimes gadījuma ar bērnu vecāki un citas par bērnu atbildīgās personas tiktu krimināli sodītas par vardarbību pret bērnu.
Lai arī tiesībsargs uzskata, ka lēmums izslēgt terminu "nolaidība" no vardarbības definīcijas bija pārsteidzīgs, viņš piekrīt Saeimas Komisijas deputātu viedoklim, ka katrs pieaugušā nolaidības dēļ ar bērnu noticis nelaimes gadījums nebūtu uzskatāms par vardarbību.
Tāpat viņš uzskata, ka par vardarbību nebūtu uzskatāmas visas bērna aprūpes pienākuma nepildīšanas izpausmes. Tomēr esot gadījumi, kad bērna aprūpes pienākuma nepildīšana sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, kad tā jau ir uzskatāma par vardarbību.