Covid-19 pandēmijas pirmajā posmā budžeta rāmis bija "saskrūvēts pārāk cieši" un bija jāpanāk lielāks valsts atbalsts ekonomikai, šādu viedokli Jaunās konservatīvās partijas (JKP) padomes sēdē pauda Saeimas deputāts, JKP valdes loceklis Gatis Eglītis.
Politiķis atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas krīze sākās pirms gada, un tobrīd valdīja neziņa, kā noturēt ekonomiku, lai neatkārtotu 2008. -2009.gada ekonomikas krīzes kļūdas. "Lai to novērstu, bija kopā ar koalīcijas kolēģiem jāliek dažādas atbalsta programmas ekonomikai," teica Eglītis.
Viņaprāt, sākumā esot gājis grūti, jo finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tikai pēc laba laika esot sapratuši, ka "krīzes laikā valsts maks ir jāatver plašāk", kā arī to, ka nedrīkst skopoties un meklēt vainīgos, kurš maksājis visus nodokļus un kurš ne.
"Tās laikam bija Valda Dombrovska atstātās taupības politikas sekas. Kopējais budžeta rāmis bija saskrūvēts pārāk ciešs un mums bija jāpanāk, ka ejam prom no knapināšanās ar dažiem tūkstošiem atbalsta līdz simtu miljonu eiro atbalstam ekonomikai, cilvēkiem un dažādām nozarēm," izteicās Eglītis.
Viņš atzīmēja, ka sava veida lūzumpunkts esot bijis 2020.gada maijs, kad JKP noslēdza saprašanās memorandu ar Nacionālo apvienību par ekonomikas un budžeta pamatpostulātiem. "Mēs, divas konservatīvās partijas, pateicām, ka taupības politikai krīzes laikā nebūs vietas un budžeta izdevumi strauji jāpalielina, lai cīnītos ar krīzi," sacīja Eglītis, norādot ka abu partiju vienošanai esot nesusi rezultātus.
Politiķis arī apgalvoja, ka viņš kopā ar partijas biedru Krišjāni Feldmanu ir pavadījis "simtiem stundu" koalīcijas sarunās ar Kariņu un Reiru, cenšoties panākt daudz dāsnāku atbalstu ekonomikai un iedzīvotājiem.
