Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā atrastās laika kapsulas intriga ir atklāta

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Pagājušajā nedēļā JRT būvniecības laikā atrastās laika kapsulas intriga ir atklāta – visi tajā esošie dokumenti ir saistīti ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību, liecina 12.martā notikusī atvēršana.

Kapsulas satura izņemšanai bija pieaicināta sertificēta poligrāfijas materiālu un rokrakstu restauratore Dace Dubrovska, kas citu pēc cita  izņēma dažādus iespieddarbus, preses izdevumus, rokrakstus un citus artefaktus. Objektu stāvoklis nav kritisks, taču restaurācija noteikti nepieciešama. Informatīvi viss atrastais saistās ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību, kas bijuši ēkas Lāčplēša ielā 25 būves pasūtītāji.

Lai arī netika atrasts kāds īpašs novēlējums kapsulas atradējiem, mirklis bija aizkustinošs – atzina visi klātesošie. Ievērojot piesardzības pasākumus, kapsulas atvēršanas liecinieki bija Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” darbinieki un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.  “Tur neapšaubāmi ir mājas gars,” viņš neslēpa saviļņojumu, kamēr mantojuma profesionāļi ar interesi pētīja atradumu un sprieda par tā nākotni.

NKMP atzīst, ka pirmkārt ir jānodrošina atbilstoša saglabāšana un restaurācija, bet par turpmāko piederību jāizšķiras atradējam. “Domāju, ka optimāli būtu šos materiālus nodot Teātra muzejam,” uzskata restauratore, piebilstot, ka jaunajā teātra ēkā varētu izstādīt artefaktu kopijas. NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ināra Bula uzsvēra, ka šādi atradumi nenotiek bieži, tādēļ nav gatavu norādījumu un turpmākās darbības ir atkarīgas no īpašnieka.

“Primāri dokumentiem nepieciešama konservācija, restaurācija. Galvenais ir atbildība un uzmanība. Tie visi ir oriģināli - gan “Mājas Viesa” mēnešraksta 1901.gada numurs, gan biedrības statūti, gada atskaites, izbraukuma tirdzniecības kuponi, balles programma… To visu būtu interesanti pētīt arī no vēstures viedokļa – kā šī organizācija darbojusies.”

Vēstures avoti liecina, ka organizācija ir bijis ievērojams progresīvs spēks 19.gadsimta beigu sabiedrībā – nošķīrusies no ‘’māmuļas’’ jeb Rīgas Latviešu biedrības, tā kļuvusi neatkarīga, spēcīga un bijusi orientēta uz praktisku darbību.

Uz augšu
Back