Šodien no Ventspils piestātnes jūrā dosies Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis "Astra" ar Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvjiem, lai akvatorijas apsekošanas laikā izlaistu Rīgas zoodārzā dzimušu ronēnu, informēja Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas dienests.
Ronēnam uz muguras piestiprināts satelītraidītājs, lai izsekotu viņa turpmākās gaitas un likteni. Pirms izlaišanas, ronim tiks dots Ventspils iedzīvotāju izvēlēts vārds.
Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbībā ar Ventspils domi un Jūras spēkiem vairākkārt veicis gan zoodārzā dzimušu, gan arī krastā bezpalīdzīgā stāvoklī atrastu un atveseļotu pelēko roņu atlaišanu jūrā, tos iepriekš iezīmējot ar pakaļējai pleznai piestiprinātu atpazīšanas zīmi.
Šī gada 26.janvārī zoodārzā dzimusī roņu meitene būs pirmā, kas jūrā dosies aprīkota ar satelītraidītāju, kas 10 mēnešus ikdienā ļaus sekot ronēna gaitām. Šādi eksperimenti esot veikti citviet Eiropā, tostarp - Gdaņskā (Polijā) un pierādījuši, ka nebrīvē dzimušam ronim ir visai lielas iespējas veiksmīgi iedzīvoties dabā.
Septiņas nedēļas vecais dzīvnieks sasniedzis aptuveni 60 kilogramu svaru un uzkrātās ievērojamās tauku rezerves tai ļauj bez ēšanas izdzīvot vismaz mēnesi, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai, instinkta vadīts, tas iemācītos ķert zivis.
Dabā roņu mātes pārtrauc mazuļus barot, kad tie ir aptuveni 3-4 nedēļu veci un vismaz 40 kilogramus smagi. Tad, pēc baltās pūkas izkrišanas, tie uzsāk patstāvīgas gaitas jūrā.
Rīgas zoodārza pelēko roņu pārim Kristai un Puikam mazuļi dzimst katru otro gadu. Bieži zoodārzam nākas uzņemties arī jūras krastā izskalotu un savainotu ronēnu aprūpi. To palīdz finansēt Ventspils pilsēta.
Šogad, pateicoties stabilajai ledus segai Baltijas jūrā pie Sāmsalas un Rīgas jūras līča ziemeļrietumos, ronēniem dabā briesmas draud salīdzinoši mazāk, nekā pavasaros pēc netipiski siltām dienām un šogad zoodārzā vēl pagaidām nav nogādāts neviens ronēns, kuram būtu vajadzīga palīdzība.
