Kopš Lielbritānija pameta Eiropas Savienību (ES), tās attiecības ar kaimiņiem Eiropas kontinentālajā daļā ir kļuvušas vēl sliktākas. Abās pusēs teju katru strīdīgu jautājumu apņem toksisks neuzticēšanās un nacionālisma kokteilis.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šim vajadzēja būt klusam periodam, kad lolot Lielbritānijas un ES attiecības pēc "Brexit". Taču tas izvērties par kautiņu bārā.

Džonsona valdība nesen publicējusi dokumentu, kā tā izmantos savu šķietamo brīvību ārpus ES un īstenos "globālās Lielbritānijas" stratēģiju - it kā tai jau gadsimtiem ilgi nebūtu bijušas globālas intereses un ietekme.

Tā ir eleganti sarakstīta eseja, kura pilna ar "džonsonismiem". Piemēram, tā lieliski atspoguļo Džonsona mūžīgo vēlmi pēc nesavienojamām lietām, tādējādi ļaujot izvairīties no grūtu lēmumu pieņemšanas. Taču gandrīz visi nopietnie ekonomisti un biznesa līderi pārskatāmā nākotnē prognozē lēnāku ekonomisko izaugsmi (jo Lielbritānija aizgājusi no sava galvenā eksporta tirgus), tāpēc grūtas izvēles Lielbritānijai neies secen. Nav pārsteigums, ka valdība nav publiskojusi oficiālu prognozi par "Brexit" ekonomisko iespaidu; ja prognozes būtu labas, tad tās būtu publicētas ar lielu pompu.