Kopā ar briesmoni Covid–19 esam pavadījuši gadu. Šāda kopdzīve bojā nervus. Īpaši tiem, kuri ierasto apstākļu pazušanu neiztur, jo ir pieraduši ņemties, šaudīties un mierā nostāvēt nespēj. Viņi protestē pirmie. Pret pandēmiju, pret vakcīnām un pret visu, kas tos ierobežo un tracina. Kas viņi ir – šie protestētāji pandēmijas apstākļos? Vai histēriski egoisti, jeb tomēr kas vairāk? Pašlaik viņi ieiet ielās vairākās pasaules valstīs vienlaicīgi. Vai krīzes kolīzijās nebūtu jāieskatās dziļāk, lai saprastu, kas ar šo sabiedrību notiek?
Kāpēc protestēt?