Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāti otrdien nespēja vienoties par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) priekšlikumiem, lai komerciālajos medijos atļautu reklamēt hipotekāros kredītus, kā arī preču un pakalpojumu iegādi uz nomaksu.
NEPLP loceklis Jānis Eglītis atgādināja, ka 2018.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pārskatīja reklāmas izvietošanu ar galveno mērķi ierobežot ātros kredītus. Vienlaikus tika ieviests vispārējs kreditēšanas reklamēšanas aizliegums, kas, NEPLP ieskatā, bija nesamērīgs lēmums.
Mediju un reklāmas nozare vairākkārt ir aicinājušas Saeimas deputātus lēmumu pārskatīt, kā arī pērn aprīlī NEPLP iesniedza savu redzējumu ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu reklāmas ieņēmumus medijiem. Viņš norādīja, ka priekšlikumi aicināja atļaut hipotekāro kredītu un preču, pakalpojumu nomaksu reklāmas. NEPLP ieskatā šādas reklāmas būtu pieļaujamas, neveicinot ātro kredītu pieprasījumu.
Pēc Eglīša paustā, 2018.gadā kopējie reklāmas ieņēmumi veidoja 85 miljonus eiro, savukārt tagad tie ir 68 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka atļaut hipotekāro kredītu un preču, pakalpojumu nomaksas reklamēšanu komerciālajos medijos būtu solis uz priekšu mediju atbalstam.
Arī PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa pievienojās NEPLP paustajam viedoklim, norādot, ka jaunie grozījumi izstrādāti tā, lai novērstu vairākas kļūdas, kas tapušas steigā iepriekšējā likumprojektā. Viņas ieskatā, grozījumi neveicinās pieprasījumu ātrajiem kredītiem.
Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa pauda, ka reklāmas kritums ir mērāms vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā. Visvairāk cietuši ir laikraksti, avīzes un vides reklāmas sektors. Viņa sacīja, ka ar šiem grozījumiem tiek labota iepriekš pieļautā kļūda reklāmu ierobežojumā.
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pauda atbalstu grozījumiem, norādot, ka ir svarīgi sabiedrībai nodrošināt informāciju par pakalpojumu dažādību. Viņš skaidroja, ka svarīgi, lai informācija nonāk līdz pakalpojuma lietotājiem un tiem būtu iespēja salīdzināt redzamos piedāvājumus. Deputāta ieskatā, tas, ka informācija nav komerciālajos medijos, ļauj citiem konkurentiem "piespēlēt" pakalpojumus, kas, iespējams, topošajam klientam nav izdevīgākais piedāvājums. Grozījumi veicinātu informācijas dažādību un brīvību iedzīvotājam izvēlēties labāko pakalpojumu, uzskata politiķis.
Atbalstu pauda arī deputāts Ritvars Jansons (AP), norādot, ka būtu jādomā arī par ikgadēju valsts finansējumu komerciālajiem elektroniskajiem medijiem.
Komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) sacīja, ka šis nav ilglaicīgs risinājums - tas ir īslaicīgs risinājums, ko deputāti varētu atbalstīt. Arī pati Tērauda atbalsta grozījumus, jo tie palīdzēšot medijiem finansiāli stabilizēties pēc Covid-19 pandēmijas.
Savukārt Deputāts Boriss Cilēvičs (S) uzsvēra, ka cilvēki maksā par saturu, kurā nav reklāmas, tātad cilvēki medijos nevēlas vairs patērēt reklāmas. Viņš sacīja, ka grozījumi neatrisinās problēmu. Tāpat deputāts norādīja, ka cilvēks pats var internetā atrast sev nepieciešamo informāciju par hipotēku un nomaksu brīdī, kad tas ir nepieciešams. Viņš aicināja grozījumus atbalstīt daļēji.
Arī deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) neatbalsta grozījumus, norādot, ka reklāma šajās jomās neveicinās drošu finanšu pratību. Deputāte pauda sapratni, ka mediju nozarē ir problēmas, taču viņa uzskata, ka šādu reklāmas atļaušana "izmaiņu laikā" nav pieļaujama.
