Dumpis: Līdz ierobežojumu atcelšanai nenonāksim, mūs gaida saslimstības pieaugums (161)

Sāk runāt par Covid-19 ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu. Ko jūs par to domājat?

Domāju, ka mēs [līdz tam] nenonāksim. Diemžēl mūs gaida saslimstības pieaugums ar Covid-19. Tad jau, protams, nav iespējama nekāda ierobežojumu atcelšana. Es tā ceru vismaz.  

Kāds ir tas galvenais iemesls, kādēļ ir gaidāms saslimstības pieaugums?

Šī [vīrusa] britu varianta izplatības dēļ. Kad šis britu variants kļūst par dominējošo, viņš vienkārši vairāk izplatās un pieaug saslimstība. Es nezinu nevienu valsti, kur tas nebūtu noticis. Izņemot Lielbritāniju, kur ir lokdauns un [paralēli notiek] vakcinācija. Un Izraēla, protams. Kamēr nav augsta vakcinācijas aptvere, tikmēr šis britu variants visur pieaug, visās Skandināvijas valstīs, visur. Nevaru iedomāties, ka mēs varētu būt kaut kāds izņēmums.

Ko mēs šobrīd droši varam pateikt par jaunā koronavīrusa Lielbritānijas variantu?    

Ka viņš inficē vairāk, ātrāk, plašāk un izraisa smagāku slimību jaunākiem cilvēkiem.

Abas Covid-19 vakcīnas devas līdz šim ir saņēmis tikai 1 % Latvijas iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. Vai nav tā, ka ātrāk iestāsies pūļa imunitāte, nekā lielākā daļa iedzīvotāju tiks savakcinēta?

Nu tur gan es kategoriski nepiekrītu. Mums ir tikai nedaudz pāri 10 % pārslimojuši, kā mēs zinām no mūsu pētījuma, kur līdz galam viss vēl nav apkopots. Vakcīnu jau vasarā pietiks visiem, ja nenotiks kaut kādi pārsteigumi ar piegādēm. Par pārslimošanu man liekas, ka vispār vairs tāds koncepts nepastāv. Jo mēs redzam, ka, piemēram, Brazīlijas Manausas pilsētā slimo otro reizi masveidā. Pirms tam 75 % iedzīvotāju bija pārslimojuši [Covid-19]. Par to ir publikācija žurnālā Lancet. Pārslimošana, pūļa imunitāte... Es domāju, ka tur vispār tāds termins nepastāv. Neviens tādu ne domā sasniegt, ne var sasniegt nekādā veidā. Ar vakcīnām tas ir problemātiski, bet ar pārslimošanu tas ir pilnīgi neiespējami. Un vīruss arī mainās. Bez vakcīnām mēs nekādā veidā galā netiksim. Es varbūt precizēšu: pirmo vakcīnas devu ir saņēmuši daudz vairāk Latvijas pacientu. Pēc “AstraZeneca” pirmās devas ir ļoti laba aizsardzība.

Cik ilgi cilvēka ķermenī “dzīvo” antivielas pēc vakcīnas saņemšanas?

Neviens to nezina. Antivielas nav vienīgais, ko vakcīna izraisa.  Noteikti ilgāk nekā pēc pārslimošanas, to mēs zinām. Vakcīnas izraisa augstāku antivielu koncentrāciju, bet mēs nezinām, uz cik ilgu laiku. Tā ka pārslimojušajiem noteikti ir jāvakcinējas. Ne uzreiz, bet pēc kāda pusgada.

Vai mēs esam palaiduši garām to brīdi, kad varēja ieviest stingru lokdaunu?  

Es domāju, ka tas nav iespējams politisku iemeslu dēļ. To es negribu šeit komentēt. Švaki iet ar lēmumu pieņemšanu. Protams, ceru, ka mums nebūs tāda situācija, ka mēs būsim spiesti to darīt.

Vadoties nevis pēc politiskiem, bet pēc epidemioloģiskiem apsvērumiem, vai es pareizi saprotu, ka lokdauns ir tas iedarbīgākais veids, kā vīrusa izplatību apturēt?

To mēs redzam daudzas valstīs. Es nesaku, ka pārvietošanas ierobežojumi, bet vispār ļoti stingri ierobežojumi visātrāk samazina saslimstību. To mēs redzam Īrijā, Lielbritānijā, Portugālē. Praktiski zibenīgi noreaģēja. Saslimstības līkne dažu nedēļu laikā nokrita. Savukārt, ja ierobežojumi ir nelieli, tad tā līkne lēnām krīt vai vispār nekrīt. Nu līdzīgi kā mums – visu laiku stāv uz vietas jau diezgan ilgi. Cits jautājums, protams, kas notiek pēc šī lokdauna? [Saslimstība] var kāpt atkal pēc lokdauna, ja par strauju laiž visus vaļā.  Galvenais ir nepieļaut saslimstības pieaugumu līdz brīdim, kad liela daļa populācijas būs vakcinēta. Mūsu galvenais uzdevums ir neatkārtot Igaunijas scenāriju.

Seko mums Instagram un Twitter un uzzini svarīgāko pirmais!