ECT izbeidz tiesvedību lietā "Berezovs pret Latviju"

Tiesneša ķēde. Ilustratīvs foto. FOTO: Ieva Čīka/LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja trīs tiesnešu Komitejas sastāvā pieņemto galīgo lēmumu lietā "Berezovs pret Latviju", atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā, informēja Ārlietu ministrijā.

2013.gada 20.maija iesniegumā ECT iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu par tiesībām uz mājokļa neaizskaramību, sūdzējās par viņa dzīvesvietas apskati, kuru, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, veica Valsts policijas (VP) darbinieki, lai pārbaudītu informāciju par iespējamo administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā valdības izvirzīto argumentu, ka iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa neaizskaramību nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni, ECT vērtēja, cik nozīmīga bija iejaukšanās iesniedzēja tiesībās, vai pastāv kādi īpaši apsvērumi par cilvēktiesību ievērošanu, kuru dēļ būtu jāturpina šīs sūdzības izskatīšana, un vai nacionālajai tiesai ir bijusi iespēja izskatīt šo sūdzību.

ECT iesākumā atzīmēja, ka iesniedzēja sūdzība ir par tiesneša lēmumu, ar kuru VP tika dota atļauja veikt apskati iesniedzēja dzīvesvietā. Tiesa tālāk norādīja, ka aizskāruma līmenis katrā lietā ir nosakāms individuāli, ņemot vērā gan iesniedzēja subjektīvo attieksmi pret situāciju, gan arī lietas objektīvos apstākļus.

Piemērojot šos principus iesniedzēja gadījumam, ECT uzskatīja par svarīgu norādīt, ka iesniedzēja dzīvesvietas apskatei tika saņemta tiesneša iepriekšēja atļauja, kā to pieprasa nacionālais regulējums. Tiesnese bija izskatījusi VP amatpersonu iesniegtos materiālus, kuros, pretēji iesniedzēja apgalvotajam, bija iekļauta ne tikai informācija no anonīmiem avotiem, bet arī paskaidrojumi no citām personām, kas ļāva tiesnesei lemt par apskates nepieciešamību.

Arī pārējie ECT rīcībā esošie materiāli apstiprināja, ka 2012.gada 15.novembrī notikusī iesniedzēja dzīvesvietas apskate noritēja ierastas tiesneša sankcionētas policijas operācijas ietvaros. ECT ari norādīja, ka ievērojot iesniedzēja iepriekš iesniegtās sūdzības par VP Balvu iecirkņa amatpersonām, apskati veica VP amatpersonas no citas reģionālās struktūrvienības.

ECT arīdzan atzīmēja, ka iesniedzēja sūdzība neatklāj vispārsvarīgus jautājumus par Konvencijā garantēto tiesību ievērošanu, kā arī nenorāda uz sistēmiska rakstura problēmu. Visbeidzot ECT norādīja, ka iesniedzēja sūdzība par Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu tika vēlāk pārbaudīta nacionālajā tiesā, proti, iesniedzēja sūdzību bija izskatījis un kā nepamatotu noraidījis Balvu rajona tiesas priekšsēdētājs. Ņemot vērā šos apsvērumus, ECT atzina iesniedzēja sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai, jo iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa neaizskaramību nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni. ECT Komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

2012.gada 2.novembrī VP tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process par iespējamo ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpumu. Savukārt 2012.gada 5.novembrī Balvu rajona tiesas tiesnesis izsniedza atļauju veikt apskati iesniedzēja dzīvesvietā, nolūkā atrast un izņemt ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas preces.

2012.gada 15.novembrī VP Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa amatpersonas, uzrādot tiesneša lēmumu, veica iesniedzēja dzīvesvietas vizuālo apskati viņa klātbūtnē. Apskates laikā ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas preces netika atrastas.

Par Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniedzējs 2012.gada 12.decembrī iesniedza sūdzību Balvu rajona tiesas priekšsēdētājam. Iesniedzējs uzskatīja, ka tiesnesis, atļaujot veikt apskati administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros, nebija pietiekami iepazinies un pārbaudījis VP rīcībā esošos materiālus.

Tāpat iesniedzējs uzskatīja, ka apskati administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir pieļaujams veikt tikai gadījumos, kad jau ir noticis administratīvais pārkāpums, nevis gadījumos, kad tiesībsargājošajām iestādēm ir tikai aizdomas par šāda pārkāpuma esamību. Iesniedzēja sūdzība tika noraidīta kā nepamatota.

Balvu rajona tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tiesneša uzdevums, pieņemot lēmumu Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā, ir pārliecināties un pārbaudīt, vai tiesībsargājošo iestāžu iesniegtie materiāli satur pamatotas aizdomas par iespējamo administratīvo pārkāpumu.

2012.gada 25.decembrī VP izbeidza administratīvā pārkāpuma lietvedību pārkāpuma sastāva neesamības dēļ.

Uz augšu
Back