Cālīšu ģimene par dzīvi Zvaninieku mājā: tumsā ir vienkārši jāiztur un tad nāk gaisma! (2)

Savu lekciju Cālīšu ģimene iesāk ar Leonarda Koena dziesmas atskaņošanu. Mācītājs Juris Cālītis šo izvēli pamato ar to, ka viņa dzeja parasti savieno it kā nesavienojamas lietas: ļoti dziļu, patiesu, godīgu, bet skarbu skatījumu uz dzīvi, kuru mēs dzīvojam. "Bet tas viss tiek savienots ar cerību, kas parādās netiešā veidā, bet visam skan cauri nepārprotami,"papildina mācītājs.

"Zvaniet zvani, kas vēl zvana. Atmet cēlās pretenzijas. Visās lietās šķēlums mazs. Tieši gaismai - pietiek tas," mācītājs tulko dziesmas vārdus. "Mēs gribējām ar Sandru jums parādīt tieši šo redzējumu." Pretenzijās un sabiezētajos mākoņos, kas apvij tik daudzu mūsu aprūpējamo bērnu un jauniešu pieredzi, mēģināt atrast šo šķēlumu un pieredzēt tur gaismu."

Kā tikt galā ar lietām, ar kurām nevar tikt galā? 

"Juri, mēs dzīvojam abi 24 h kopā ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem. Varbūt tāpēc, ka esmu vairāk kopā ar viņiem, es esmu uztrenēta.Kad sabiezē lietas un pārņem pilnīga tumsa, tad es saprotu, ka laiks izturēt. Neļauties liekiem vārdiem, emocijām, dusmām - vienkārši izturēt. Gaisma tāpat nāks," par tikšanu galā runā Sandra. 

Juris atceras kādu atgadījumu, kad Sandra bijusi kopā ar kādu īpaši dzīves sāpinātu, apjukušu, ļoti dusmīgu jaunieti. "Jūs bijāt dārzā un skatījāties stādiņus, kuri bija pārziemojuši. Tur bija īpaši skaists aprikozes stāds, ko jūs aprušinājiet. Un tad, akut kādu iemeslu dēļ, Maksis sadusmojās un baltkvēlē nolauza aprikozes galotni tavu acu priekšā. Es toreiz domāju, ka priekš manis tā ir absolūtā robeža. Es bijua izvainots līdz kaulam, bet tu kaut kā tiki galā," stāsta Cālītis."Vai tu tiki galā?"

"Es biju satriekta, es gribēju raudāt. Es varēju izspiest tikai vienu - Maksi, ko tu dari? Tā tev vajag - viņš man teica un aizgāja. Bet, vai tu atceries, to visu noskatījās Annija, kura bija atbraukusi pie mums no amerikas piedzīvot kaut ko jaunu. Viņa bija ļoti liela un savā nodabā spēlējās ar lupatu lellītēm. Un vakaros raudāja pēc mājām. Un viņa bija lieciniece šim ārprāta aktam. Annija toreiz aizgāja kopā ar Maksi. Tikai tagad, kad mēs runājam, es sapratu, ka tad, kad man viss bija tumsā un es domāju, viss pietiek - nāca gaisam Annijas veidolā. Vai tu atceries, ko viņi abi darīja? Viņa iedeva Maksim nazi un abi aizgāja uz mežu. tad mūsus mājā sākās brīnišķīgs periods, ka visi mūsu bērni taisīja lokus un bultas. Un to autori bija Annija ar Maksi. Vajadzēja vienu cilvēku, kurš redz gaismu tur, kur mēs vairs to neredzējām. Pēc tam Maksis nāca atvainoties un mēģināja sasiet šo nolauzto kociņu, sakot, ka viņš zina, ka tā var," aizkustinošo stāstu stāsta Sandra.

Klausies vairāk par tumsu un gaismas esamību tajā video un audio!

Forums "Līdere" šogad notiks jau ceturto reizi, taču, lai tas aizritētu droši un tikpat vērienīgi kā paredzēts, tā norises laiks mainīts. Foruma "Līdere" dibinātāja Solvita Kabakova informē: “Ņemot vērā visas vibrācijas gaisā, mīļā miera labad un sargājot jūsu, mūsu un visu iesaistīto nervu sistēmas,

esam pieņēmuši lēmumu pārcelt šā gada forumu "Līdere" no 28.maija uz 17.septembri.

Pasākums norisināsies Ķīpsalas izstāžu centrā, kur ir ļoti plašas telpas, iespējams uzņemt lielu cilvēku skaitu un ievērot visus distancēšanās noteikumus.”

Forums "Līdere 2020"