10 veselībai vērtīgas meža veltes, ko ievākt maijā

Bērzu lapas

Bērzs ('Betula spp.') ir Vasarsvētku galvenais simbols. Senie latvieši bērzus stādīja māju tuvumā, jo uzskatīja ka šie skaistie koki piesaista labos garus. Jaunās bērzu lapiņas kopš seniem laikiem tautas medicīnā lietotas kā spēcīgs organismu attīrošs un atjaunojošs līdzeklis – tās var vākt līdz jūnija vidum. Bērzu lapu tēja palīdz arī pret urīnceļu un ādas iekaisumiem un izsitumiem.

Gaiļbiksītes

Šie spilgti dzeltenie pavasara ziedi ir ne tikai skaisti, bet arī noderīgi veselības uzlabošanai. No gaiļbiksītēm ('Primula veris') var vākt gan tikai dzeltenos ziediņus, gan visu ziedu čemuru ar ziedkātiņiem. Vērtīgas ir arī lapas, tās satur daudz vitamīnu, tās var droši likt arī zaļajos salātos, tomēr lapas labāk ievākt pēc tam, kad augs noziedējis – tad tajās sakoncentrēsies vairāk labumu. Šī ir laba ziņa tiem, kuri nokavējuši ziedu ievākšanu. Gaiļbiksīšu ziedi un lapas satur C vitamīnu un saponīnus – vielas, kas palīdz pret klepu un elpceļu slimībām. Šis augs ir labs asinstīrītājs, atbrīvo organismu no kaitīgām vielām, kas izsauc podagru un reimatiskas saslimšanas. Mazina tūsku. Tējai ir pretklepus, pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība. Labs atkrēpošanas līdzeklis.

Kļavu ziedi

Vienīgā kļavu ģints suga, kas savvaļā aug Latvijā, ir parastā kļava ('Acer platanoides'). Ar kļavu saistās dažādi nostāsti, paražas un ticējumi. Senatnē kļava, tāpat kā pīlādzis, kalpojusi kā aizsardzība pret raganām. Kļavu ziedi ir ne tikai ēdami, bet arī veselībai vērtīgi. Tie satur antioksidantus un ir lielisks papildinājums pavasara salātiem. Kļavas ziedu tēja ir liepziedu tējas līdziniece – gan pēc smaržas, gan garšas ir medaini salda. Tēju iesaka lietot kakla sāpju un bronhītu gadījumā, tā ir ieteicama arī artrīta un citu locītavu slimību gadījumā. Kļavu ziedu tēju var uzskatīt arī par vīriešu tēju, jo tai piemītot potenci paaugstinošas īpašības.

Nātru jaunās lapiņas

Nātri ('Urtica dioica') uzskata par nejauku nezāli un parasti cenšas no tās atbrīvoties. Tajā pašā laikā ir zināms, ka tā ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Un ne tikai – tā savā jomā ir brīnumaugs. Nātre satur daudz C vitamīna, kā arī antioksidantus, D vitamīnu, fosforu, dzelzi, kalciju, un, protams, bagātīgā daudzumā tās sastāvā ir hlorofils. Jau mūsu senči dziedniecībā izmantoja nātres spēju dzelt. Ar to ārstēja locītavu iekaisumus un reimatismu. Nātre daudzveidīgi iedarbojas uz organisma dzīvības procesiem. Tā veicina hemoglobīna sintēzi, stimulē asinsradi, attīra asinis un palīdz atjaunoties šūnām. Savukārt iekšķīga lietošana veicina dažādu čūlu dziedēšanu. Pavasarī nātru sula kopā ar pieneņu sulu ir fantastisks organismu attīrošs un tonizējošs līdzeklis. Maijā jaunās nātru lapiņas ir maigākas un izcili piemērotas zupām, tējām un zaļajiem kokteiļiem.

Gārsas lapas

Šis nepelnīti aizmirstais augs ir bagāts ar minerālvielām. Gārsas ('Aegopodium podagraria') lapas ievāc agrā pavasarī, kamēr tās ir mīkstas. Tautas medicīnā šo augu izmanto podagras, reimatisma, nieru un urīnceļu ārstēšanai, organisma attīrīšanai, kuņģa un zarnu veselībai, arī pret locītavu sāpēm, tāpēc savāc tās un sakaltē tējai. Bet gārsa noderēs arī kā garšviela un vitamīniem bagāta piedeva dažādiem ēdieniem. Mūsu senči gārsas skābēja veselām mucām, līdzīgi kā dārzeņu karali – kāpostu. Viņi bija atklājuši arī to, ka gārsai piemīt gaļu mīkstinošas īpašības, tādēļ šis produkts lieti noderēs dažādās marinādēs un kā piedeva gaļas ēdieniem. Ilgākai uzglabāšanai gārsu var saldēt, iesālīt vai ieskābēt, bet kātiņus var marinēt, lapas – sažāvēt, saberzt pulverī un vēlāk pievienot ēdieniem kā garšaugu. Mūsdienīgākā variantā viens no ērtākajiem un garšīgākajiem gārsas izmantošanas veidiem ir pesto. To gatavo līdzīgi kā klasisko bazilika pesto, tikai garšai ņem vien saujiņu bazilika, pārējo aizstājot ar gārsu. 

Meža zemeņu lapas

Me

ža zemeņu ('Fragaria vesca') lapu drogu vāc maijā un jūnijā augu ziedēšanas laikā. Tai piemīt pretiekaisuma, antibakteriāla, kā arī nomierinoša darbība. Ziemā meža zemeņu lapu tēja palīdz dažādu slimību ārstēšanā: tā labvēlīgi ietekmē ādas un gļotādu stāvokli, tāpēc gan iekšķīgi, gan ārīgi to sekmīgi izmanto ādas problēmu samazināšanai, mutes dobuma skalošanai, arī gremošanas trakta gļotādas uzlabošanai. Tēja der arī pret caureju, kuņģa un zarnu trakta iekaisumu, svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem, aterosklerozi un cukurslimību. Savukārt zemeņu lapu novārījums ir vērtīga piedeva vannām – tiek uzskatīts, ka tas mazina nervozitāti, raudulīgumu, miega traucējumus un palīdz spēcināt organismu. Meža zemenes meklē mežmalās, krūmājos un grāvmalās vai meža izcirtumos.

Zaķskābene jeb zaķpāposts

Latvijas mežos galvenokārt plaši izplatīta viena suga – meža zaķskābenes (Oxalis acetosella L.), kas maijā ir īpaši svaigas un sulīgas. Tās aug ēnainos skujkoku, jauktos un lapu koku mežos. Zaķskābenes lapas pievieno salātiem, zupām vai vienkārši košļā kā atsvaidzinošu uzkodu. Šis meža augs ar maigi zaļām lapiņām un baltiem ziediņiem ir ne tikai skaists, bet arī vērtīgs. Zaķskābenes ir īstas meža veltes, kuru sastāvā ir augsts C, A, B grupas vitamīnu daudzums, dzelzs, cinks, kālijs, kā arī tām piemīt augsta antiradikāla aktivitāte. Tautas medicīnā tās izmanto, lai mazinātu drudzi. Zaķskābenēm piemīt skābena, varētu teikt, citronīga garša. To sastāvā ir arī augsts skābeņskābes daudzums, tādēļ tās uzturā jālieto ar mēru. Īpaši tas attiecas cilvēkiem ar nieru veselības problēmām. Turklāt skābeņskābe var nomākt kalcija un dzelzs uzsūkšanos.

Brūkleņu lapas

Brūklene ('Vaccinium vitis-idaea'), pateicoties tās ārstnieciskajām spējām un spējām ārstēt smagas slimības, jau no seniem laikiem tiek dēvēta par nemirstības augu. Brūkleņu lapas izmanto saslimšanām, kas saistītas ar izvadsistēmu – šī auga urīndzenošā darbība ir zināma jau kopš seniem laikiem. Brūkleņu lapu tēju izmanto arī vielmaiņas paātrināšanai, organisma detoksikācijai, aizsargspēju palielināšanai, ādas stāvokļa uzlabošanai un organisma aizsargspēju palielināšanai. Tāpat šai tējai ir arī nomierinoša iedarbība. Brūkleņu lapu uzlējumu tautas medicīnā lieto pie nierakmeņu slimības, urīnpūšļa iekaisuma, gastrītiem ar pazeminātu skābumu un urīna nakts nesaturēšanas bērniem gadījumos.

Meža aveņu lapas

Meža aveņu ('Rubus idaeus') lapu tēja ir viena no aromātiskākajām un smaržīgākajām tējām no Latvijas mežiem, kas apbur ar savu tīkamo aromātu un saldeno garšu. Ārstnieciskiem nolūkiem meža aveņu lapas ievāc pavasarī, ziedēšanas laikā – maijā mežā var atrast jaunās aveņu lapiņas, kas ir īpaši vērtīgas tējām. Tautas medicīnā aveņu lapu tēja tiek pielietot pie jeb kādu saaukstēšanās slimību, klepus, angīnas ārstēšanas, tā palīdzēs arī pie augstas temperatūras un drudža. Avenes lapas pielieto arī tad, ja ir elpceļu vai kuņģa problēmas. Interesanti, ka C vitamīna aveņu lapās ir 20-30 reizes vairāk nekā ogās.

Priežu jaunie dzinumi un ziedputekšņi

Parasta priede ('Pinus sylvestris') ir viena no nozīmīgākajām kultūrām Latvijas mežsaimniecībā un vienlaikus pieder pie ilgmūžīgākajiem kokiem Latvijā – mūsu senčiem šis mūžzaļais koks bija nemirstības, drosmes, vīrišķības un spēcīga rakstura simbols. Priežu jaunos dzinumus ievāc līdz maija vidum. Tie ir labs pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis, stiprina imūnsistēmu un palīdzēs atbrīvoties ne tikai no klepus vai kakla sāpēm, bet no saaukstēšanās kopumā. Priežu dzinumus izmanto arī kā urīndzenošu un nierakmeņu slimības ārstējošu līdzekli, arī osteohondrozes, aknu un žultspūšļa problēmu gadījumā. Vēl priežu jaunos dzinumus izmanto plaušu tējai, no tiem gatavo sīrupu vai uzlējumu pret klepu un bronhītu.

Maija beigās un jūnijā var ievākt arī priežu ziedputekšņus. Tos žāvē plānā kārtiņā uz papīra – tautas medicīnā ar medu sajauktus priedes ziedputekšņus izmantoja pret saaukstēšanos, klepu un balss aizsmakumu. Jāņem vērā, ka parastās priedes preparātus nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, glomerulonefrīta un hepatīta gadījumā.

Maijs ir iespēja ne tikai baudīt pavasari, bet arī stiprināt veselību ar dabas spēku. Ej mežā, elpo dziļi un atklāj Latvijas pavasara zaļās bagātības!

Raksts tapis sadarbībā ar BALTU KOKU.