Personas ar kustību traucējumiem drīkstēs veikt kopīpašumā pārmaiņas, lai nodrošinātu vides pieejamību

Ilustratīvs foto. FOTO: fizkes, Shutterstock

Saeima šodien otrajā lasījumā lēma atbalstīt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, paredzot tiesības dzīvokļu īpašniekiem bez saskaņošanas veikt pārbūvi kopīpašuma daļās, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Grozījumu redakcija paredz dzīvokļa īpašniekam noteikt tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot būvniecības jomas normatīvo aktu prasības, veikt pārbūvi attiecībā uz kopīpašumā esošām daļām, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Tas būtu pieļaujams gadījumos, ja nepieciešams uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpā, labiekārtotu laukumu, vai tā daļu, vai piebraucamo ceļu, kas atrodas uz kopīpašumā esoša zemesgabala atjaunošanai. Tāpat likums ļautu bez saskaņošanas veikt pārbūvi pandusa izbūvei, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja, kā arī citos gadījumos, ja ir nepieciešams nodrošināt vides pieejamības prasības.

Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība būs tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu platības izmaiņām.

"Attīstībai/Par!" (AP) pārstāve Lāsma Bindere aģentūru LETA informēja, ka šos grozījumus sagatavojuši AP deputāti un tie paredz, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem būs iespēja bez rakstiskas kaimiņu piekrišanas atbilstoši normatīvajām prasībām ierīkot pacēlāju daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.

Viņa skaidroja, ka pašlaik, lai ierīkotu pacēlāju daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā, cilvēkam ar kustību traucējumiem jāsavāc vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, savukārt atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka tas vairs nebūs jādara, norādīja AP pārstāve.

"Prasība cilvēkam ar kustību traucējumiem vākt kaimiņu parakstus, lai varētu iekļūt savā mājoklī, ir ne vien apgrūtinoša, bet arī cilvēktiesībām neatbilstoša. Visiem ir vienlīdzīgas tiesības pārvietoties. Cilvēkus nedrīkst ieslēgt savā īpašumā vai aizliegt tajā iekļūt. Problēma ir gadiem ilgi zināma, taču tai līdz šim tā arī nav rasts risinājums," iepriekš pauda viena no priekšlikuma autorēm, Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP).

"Sabojāta mājas fasāde ir arguments, kuru kaimiņi mēdz piesaukt, neatbalstot uzbrauktuves izbūvi. Arī tad, ja cilvēkam ratiņkrēslā ir izdevies iegūt pašvaldības finansējumu un "zaļo gaismu" no būvvaldes. Birokrātisko šķēršļu likvidēšanai vajadzīga labā griba," skaidro deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).

Minētos grozījumus Saeimai būs jāizskata vēl vienā lasījumā.

Uz augšu
Back