Iesākumā vēlos pateikt, ka esmu piedalījies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, kā arī trijos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Respektīvi – varētu teikt, ka esmu diezgan labi informēts par to, kāpēc cilvēki vēlas dziedāt un piedalīties šajos pasākumos. Bet dziesmu svētki pandēmijas laikā? Jūs esat saspieduši galvas?!

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kamēr visai kultūras nozarei norauts stopkrāns, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, šķiet, tikko nolaidušies atpakaļ uz Zemes pēc divus gadus ilga lidojuma kosmosā bez sakariem ar pārējo pasauli. Proti – neraugoties uz epidemiologu bažām, ministrija grasās šovasar organizēt skolēnu dziesmu svētkus. 

Tātad, paņemam to sabiedrības daļu, kuru nemaz nav paredzēts vakcinēt pret kovidu, savedam kopā dažādos kolektīvos no visas Latvijas, visus samaisām pa balsīm un aidā! Un tas viss, zinot, ka jaunie slimības paveidi kļuvuši agresīvāki tieši bērnu un jauniešu vidū. Kas gan varētu noiet greizi, vai ne?

Laika gaitā pierādījies, ka stulbumam nav robežu. Tā, piemēram, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, skaidrojot svētku nepieciešamību, raidījumā “Nekā personīga” teica: “Mēs jau nevaram izbēgt no šīs saslimšanas. Var gadīties, mēs aizejam uz veikalu – arī tur mēs varam satikties ar infekciju. (..) Mums ir bērnu dēļ jādara. Mēs nevaram nolaist rokas un neko nedarīt.” 

Tā sakot – dzīves beigās mēs visi tāpat mirsim, tāpēc nav ko te daudz satraukties. Līdzīgi droši vien domā tie tautieši, kas šobrīd aktīvi atsākuši braukt atpūtā uz Ēģipti.