Izrādās, ka adaptīvā kruīza kontrole veicina ātruma pārsniegšanu (2)

TVNET Auto
CopyLinkedIn Draugiem X
Automašīnas instrumentu panelis
Automašīnas instrumentu panelis Foto: Unsplash/Nick Fewings

ASV Lielceļu drošības apdrošināšanas institūta (IIHS) pētījumā noskaidrots, ka tiem, kuri izmanto adaptīvo kruīza kontroli, ir nosliece braukt ātrāk nekā tiem, kuri to neizmanto.

Lai analizētu, kā cilvēki lieto ar adaptīvās kruīza kontroles sistēmas, 40 autovadītāji Bostonas apgabalā uz četrām nedēļām lietošanā saņēma 2016. gada Range Rover Evoque un 2017. gada Volvo S90. Abi auto bija aprīkoti ar adaptīvo kruīza kontroli. Šajā periodā eksperimenta dalībnieki kopā veica aptuveni 20 000 jūdzes jeb vairāk nekā 30 tūkstošus kilometru.

Testa perioda noslēgumā izrādījās, ka autovadītāji, kam bija ieslēgta adaptīvā kruīza sistēma, ar 24% lielāku varbūtību pa lielceļu brauca ātrāk nekā atļauts.

Šeit gan nav konkrēti definēts, par cik km/h tika pārsniegts atļautais ātrums. Tātad tie var būt 5, 10, 15 un vairāk km/h.

Papildus tam, ka autovadītāji ar ieslēgtu adaptīvo kruīza kontroli pavadīja vairāk laika, pārsniedzot ātruma ierobežojumu, viņu pārkāpums izrādījās arī lielāks. Starpība gan nav īpaši liela, tomēr vidējais atļautā ātruma pārsniegums abām testa grupām bija 6,1 un 7 jūdzes jeb 9,8 pret 11,3 kilometri stundā. Tātad autobraucēji ar aktīvu kruīza kontroli caurmērā bija vēl par 1,5 km/h ātrāki. Avārijas gadījumā tas nozīmē lielāku traumu risku, un tīri teorētiski aprēķināts, ka risks iet bojā ir par 10% lielāks. 

Tai pašā laikā IIHS norāda uz iepriekš iegūtiem datiem, ka tādas sistēmas kā adaptīvā kruīza kontrole un joslu uzturēšanas asistents samazina avārijas iespējamību. Tas, vai lielāks ātrums atstāj negatīvu iespaidu uz ieguvumu no šo sistēmu lietošanas, vēl nav noskaidrots.

IIHS nav viennozīmīgu secinājumu par to, kāpēc cilvēki brauc ātrāk, izmantojot adaptīvo kruīza kontroli, taču ir vairāki loģiski pamatoti minējumi. Pirmkārt, abas pētījumā izmantotās automašīnas ļauj cilvēkiem pielāgot ātrumu ar soli 5 jūdzes stundā. Tas varētu pamudināt autovadītājus ātrumu iestatīt uz 75 vai pat 80 jūdzēm stundā, kur atļauts braukt ar 70.

Ja cilvēks ātrumu regulē ar kāju un pedāli, tad, visticamāk, viņa braukšanas ātrums svārstīsies plašākā intervālā starp 70 - 80 jūdzēm stundā.

Pētījumā tika izvērtēta arī iespēja, ka adaptīvās kruīza kontroles sistēmā maksimālais iestatāmais ātrums tiek salāgots ar spēkā esošo ātruma ierobežojumu. Tomēr tas nozīmētu, ka automobilis bloķētu ātruma pārsniegšanu un ļaudis šo sistēmu vienkārši neizmantotu.

Tāpat jāatzīmē, ka daudzi cilvēki izmanto adaptīvo kruīzu, lai neatpaliktu no plūsmas arī intensīvā satiksmē. Šajos brīžos, ja mērķa ātrums nav noteikts pietiekami augsts, būs grūti sekot priekšā braucošajam. Tāpēc kruīza kontrole nereti tiek iestatīta krietni vien augstāk nekā atļauts braukt.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu