Šā gada septembrī no televīzijas pazudīs vienīgās Latvijā radītās ziņas krievu valodā. LTV7 ziņas, diskusijas un citi raidījumi no lineārās televīzijas pārcelsies uz jaunizveidotu multimediju platformu. Ņemot vērā paralēli notiekošo skābekļa piegriešanu Kremļa kontrolētajiem kanāliem, cīnīties par Latvijas krievu auditoriju pieteikušies arī trīs komercmediji.
7.aprīlī, apspriežot LTV7 ziņu aiziešanu no TV uz multimediju platformu, attiecīgajā Saeimas komisijā izskanēja informācija, ka jaunajai LTV/LSM multimediju platformai jākļūst par krievvalodīgo izvēli numur viens. Taču Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš atklāja, "ka ir vismaz trīs privāti spēlētāji, kas vēlas par saviem līdzekļiem veidot saturu mazākumtautību valodās runājošajiem iedzīvotājiem", atsakoties tos nosaukt. Re:Baltica noskaidroja, kas tie ir – un kāpēc patiesībai neatbilst apgalvojums, ka tie saturu krieviski grib ražot par savu naudu.
3+ grib arī valsts atbalstu
Viens no trim, kas grib veidot vietējas ziņas krievu valodā, ir TV3 Group. Uzņēmuma vadītājs Baltijā Mindaugs Rakausks sarunā ar Re:Baltica atklāja, ka tiek plānots jauns ziņu raidījums kanālā 3+.
"Pašlaik mūsu statuss ir – mēs vēlētos veidot ziņas krievu valodā un mēs vēlētos to darīt 3+, kas ir krievu valodas kanāls. Bet mēs vēlētos to darīt TV3 stilā. TV3 stils nozīmē, ka mēs vēlētos, lai mums būtu kārtīgas ziņas, līdzīgas TV3 ziņām," saka Rakausks. Eksperimenti ar ziņām 3+ kanālā jau ir bijuši, viņš saka. Piemēram, pērn kanāla vajadzībām tulkoja un desmit minūšu pārraidēs rādīja TV3 ziņu saturu. Uzņēmuma analīze gan liecina, ka skatītājiem šāds formāts nepatika, tāpēc, "ja ražot ziņas krievu valodā, tad darīt to kārtīgi".
Taču Rakausks uzsver, ka "kārtīgas ziņas maksā daudz naudas, ļoti daudz naudas". Proti, lai katru darba dienu sagatavotu 30 minūšu ziņas (redakcija, producēšana, personāls, studijas aprīkojums u.c.), nepieciešami 650 tūkstoši eiro gadā. TV3 Group no saviem līdzekļiem ir gatavi segt 150 tūkstošus, 50 tūkstošus cer gūt no sponsoriem, bet atlikušo summu – 450 tūkstošus – lūdz no valsts budžeta.
"Pašlaik mums ir projekts, kas ir "uz papīra", un mēs saprotam, ka, ja mēs esam vieni, to nevaram pavilkt. Tāpēc mēs šobrīd esam atvērti, un es pats arī dodos un runāju ar valdības institūcijām, ar atbalstītājiem, kuri vēlētos mums pievienoties," uzsver Rakausks. Viņš neatbild uz jautājumu, cik reāli ir savākt nepieciešamos līdzekļus, vien norāda, ka šobrīd idejai redz lielu atsaucību.
Ja naudu dabūs, ziņas ēterā varētu nonākt jau augusta otrajā pusē. Ja nedabūs – ideju pavisam neatmetīs, bet šogad ziņu kanālā 3+ tad nebūs. Ieceres liktenis izšķirsies tuvākajos divos mēnešos, pārliecināts Rakausks.
TVNET radīs ziņas jaunam kanālam
Otri, kas ne tikai plāno, bet jau strādā pie ziņām krievu valodā, ir igauņu MM Grupp, kam pieder laikraksts Postimees, ziņu aģentūras BNS un LETA, kā arī vairāki interneta portāli, tostarp, TVNET. MM Grupp ir iegādājušies Kids Network Televison, tās paspārnē šobrīd top jauns televīzijas kanāls – Duo7, kurā tad arī plānots rādīt vietējās ziņas krievu valodā. Duo kanālus Latvijā par maksu skatītājiem piedāvā vairāki kabeļoperatori. Jāatzīmē, ka Duo3 līdz šā gada aprīlim bija atrodams ar nosaukumu Sony Channel, bet Duo6 – Sony Turbo.
Duo kanālu pārstāvis Latvijā Pēteris Remerts atklāja, ka Duo7 kanālā ziņas krieviski ražos TVNET. "Pagaidām tas laika plāns ir tāds, ka mēs ceram, ka mēs aprīļa laikā saņemsim licenci Latvijā. Pie ļoti pozitīva scenārija, sākot ar 19. aprīli, mums jau būtu gatavas nakts ziņas un ar 4. maiju mēs jau palaistu pilnās ziņas." Plānots, ka sākumā tie būs pāris minūšu īsi ziņu izlaidumi vairākas reizes dienā, bet ar laiku cerot veidot pamatīgākas ziņu un informatīvās pārraides. Pārējā laikā jaunajā kanālā skatītāji varēšot redzēt Krievijā ražotus seriālus un filmas.
Kamēr vēl "ieskrienas" ziņu saturā naudu ieguldīs paši, bet nākotnē gan cerot arī uz valsts atbalstu.
No drošiem avotiem Re:Baltica zināms, ka trešie interesenti ir Ņujorkā bāzētais starptautiskais krievu valodas televīzijas tīkls RTVi. Sazināties ar tā pārstāvjiem un precizēt plānus neizdevās, jo neviens neatbildēja. Taču viens no bijušajiem RTVi darbiniekiem Baltijā norādīja, ka nesen saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu šajā televīzijā, un secināja, ka "kaut kāda kustība šai pusē notiek".
Jaunajam saturam ambiciozi plāni
LTV7 kā kanāls no televīzijas nepazudīs. Uz jauno multimediju platformu, kas būs skatāma sabiedrisko mediju portālā, pārcelsies tikai raidījumi krievu valodā. Kanālam šobrīd top jauna koncepcija. Kā norāda LTV Stratēģiskās attīstības daļas direktore Rita Ruduša, LTV7 skatītājiem piedāvās sporta un dzīvesstila pārraides.
Ruduša skaidro, ka LTV7 saturu krievu valodā aizvirzīt no lineārās televīzijas uz internetu esot loģisks solis, jo "mediju patēriņš pārceļas uz digitālo vidi, un sabiedriskajam medijam ir jābūt šī procesa priekšgalā." Galvenais jaunās platformas ieguvums esot spēja reaģēt uz ziņām tad, kad tās notiek, nevis gaidīt vakaru, kad iedalīts laiks ziņām.
"Dzīvais saturs," tā Ruduša dēvē studijas galaproduktu. Vienas programmas ar konkrētiem pārraižu laikiem interneta platformai nebūs, taču atsevišķi pieturpunkti gan. "Ja, teiksim, mēs gribam uztaisīt kopsavilkumu dienas ziņām, tad, es nevaru šobrīd to pulksteņlaiku nosaukt, bet tāds būs. Viens konkrēts pieturas punkts dienā. Vēl mēs domājam par to, ka veiksmīgais un daudz skatītāju iecienītais raidījums Točki nad i pārtaps par ikdienas diskusiju formātu. Darba dienās mēs varam diskutēt par aktuālo, kas ir šajā dienā, negaidot nedēļu."
Mērķi ir ambiciozi, ar jauno platformu plānots laika gaitā sasniegt 392 tūkstošus cilvēku jeb 51% no visiem Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem. Mērķauditorija – 25 līdz 55 gadu veci cilvēki.
Uz jautājumu, vai un kā nogādās ziņas tiem krievvalodīgajiem, kuriem interneta nav, Ruduša atbild: "Mēs par to domājam un skatīsimies, kādas mums būs budžeta iespējas."
LTV7 krievu valodas satura pāreja no televīzijas uz internetu notiks septembra pirmajās nedēļās.
