Remonts Covid laikā. Kā padarīt mājokli veselīgāku un videi draudzīgāku

FOTO: Unsplash

Pētījumi un būvmateriālu veikalu novērojumi liecina, ka Covid-19 pandēmiju daudzi izmanto remontdarbu veikšanai. Kā secināts būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktajā pētījumā, gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju pagājušā gada pavasari izmantojuši lielāku vai mazāku uzlabojumu veikšanai savā mājvietā. Savukārt divas trešdaļas aptaujāto izrādījuši vēlmi veikt remontdarbus tuvākajā nākotnē. Ja remonts ir ieplānots, ļoti svarīgi domāt ne tikai par dzīvesvietas estētisko izskatu, bet arī par tās “veselīgumu”, energoefektivitāti, ietekmi uz dabu.

Ēkas un būves ietekmē apkārtējo vidi un mūsu labsajūtu, tāpēc jārūpējas, lai izmantotie materiāli un pārbūves darbi būtu labvēlīgi mūsu veselībai. Atbildīgas izvēles, piemēram, enerģijas taupīšana un energoefektīva renovācija, ilgtermiņā dod ne tikai finansiālu ietaupījumu, bet aizkavē arī nelabvēlīgos klimata pārmaiņu procesus. VELUX Baltics ģenerāldirektors Dmitrijs Astašonoks norāda, kam pievērst uzmanību, renovējot mājokli. 

Gaisa kvalitāte

Lielāko dienas daļu mēs pavadām iekštelpās, tāpēc gaisa kvalitātei mūsu mājvietā ir milzīga nozīme. Katru dienu ieelpojam apmēram 12 000 litrus, kas ir apmēram 60 vannas pilnas ar gaisu, tāpēc gaisa piesārņotājiem telpās ir jāpievērš tikpat liela uzmanība kā piesārņojumam ārtelpās. To rada krāsas, ko izmantojam telpu remontam, sintētiski būvmateriāli, mēbeles. Arī garaiņi no ēdiena pagatavošanas un gāzu savienojumi, kas veidojas apsildot māju, rada piesārņojumu, tāpēc ieteicams lietot tvaika nosūcējus un iespējami tīrākus enerģijas avotus mājas apsildīšanai un ēdiena pagatavošanai.

Uzlabojot mājvietu, jāizvēlas krāsas un mēbeles, kas satur iespējami mazāk gaistošos organiskos savienojumus (GOS). Uz pārdošanā esošajām krāsām un lakām ir jābūt marķējumam par GSO saturu gramos uz litru - jo tas būs zemāks, jo mazāk veselībai kaitīgu vielu izdalīsies. Labāk izvēlēties krāsas, kas veidotas uz ūdens bāzes, jo tās saturēs mazāk gaistošo organisko savienojumu. GSO piesārņojums iekštelpās, salīdzinot ar ārtelpām, var būt pat 1000 reizes lielāks, tādējādi radot “neveselīgas mājas sindromu”, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz mūsu elpošanas orgāniem, nervu sistēmu, veicināt vēža attīstību.

Zīdaiņi un mazi bērni, rāpojot un ilgstoši atrodoties uz grīdas, ir visvairāk pakļauti iekštelpās esošo ķimikāliju ietekmei, kas izplatās no grīdas segumiem, paklājiem.

52% gadījumu slikta gaisa kvalitāte telpās ir saistīta ar nepietiekamu dabisko ventilāciju, tādēļ ir ļoti būtiski pievērst uzmanību, kā darbojas gaisa apmaiņa. Vēlams, lai telpā būtu iespējams atvērt 2 logus, kas neatrodas pie vienas sienas; īpaši labi telpu izvēdināt, ja mājai ir jumta logi.

Termoregulācija un akustika

Kā liecina Pasaules Zaļās būvniecības padomes pētījums, tikai 10% ES ēku atbilst augstam energoefektivitātes līmenim. Nepietiekama ēku siltināšana vai neatbilstoša konstrukcija bieži ir zemās energoefektivitātes cēloņi un var nopietni apdraudēt iedzīvotāju komfortu un veselību. Ja mājvieta būs pārāk auksta, karsta vai pārlieku skaļa, nejutīsimies tajā komfortabli. Savukārt energoefektīvas mājas ar pareizu siltuma komfortu, kas būvētas no augstas kvalitātes celtniecības materiāliem, būs mazāk jāapkurina vai jādzesē, samazinot veselībai un apkārtējai videi tik kaitīgās oglekļa emisijas.

Mājai tāpat kā dzīviem organismiem ir jāelpo, tāpēc, būvi siltinot, vienlaikus jādomā arī par ventilācijas sistēmu, vai tā ir pietiekoša un nav nepieciešami kādi uzlabojumi. Svarīgi ēkai izvēlēties arī labus logus ar zemu siltumcaurlaidības koeficientu (Uw) un augstu skaņas izolāciju.

Ja māja ļoti sakarst - ir vērts padomāt par jumta seguma krāsu, jo gaišāks būs segums, jo vairāk saules tas atvairīs. Privātmājai apēnojumu var radīt arī kāda lielāka koka iestādīšana pagalmā, kas var samazināt temperatūru pat par 2-9oC. Tāpat saules gaismu var atvairīt ārējās vai iekšējās žalūzijas.

Šobrīd ir pieejamas arī dažādas viedās tehnoloģijas komfortablas temperatūras uzturēšanai telpās, kas automātiski ļauj ieplūst telpā svaigam gaisam, kad tas ir nepieciešams, nolaiž žalūzijas karstā pēcpusdienā, lai saglabātu mājā patīkamu temperatūru u.c.

Apgaismojums

Dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs arī labs apgaismojums, iespējami daudz izmantojot dienasgaismu, kas ne tikai samazinās izmaksas par elektrību, bet arī radīto CO2 piesārņojumu. Dabiskā gaisma regulē mūsu ķermeņa diennakts ritmu, uzlabo miega kvalitāti, kas dažādu tehnoloģiju vai gaismas piesārņojuma ietekmē var būt traucēts, un veselību kopumā. Piekļuve dienasgaismai ceļ produktivitāti pat par 15% un strādāšana netālu no loga, kur iespējams pavērties ārā pa logu, veicina radošumu. Tāpat tā samazina mitruma un pelējuma veidošanos un baktēriju augšanu, samazinot astmas un citu elpceļu saslimšanas risku.

Svarīgi atcerēties, ka jumta logi piegādā līdz pat 2x vairāk dienasgaismas nekā līdzīga izmēra fasādes logi, savukārt efektīvs LED apgaismojums kalpo līdz pat 20 reizēm ilgāk nekā parastās spuldzītes un samazina izmaksas par elektroenerģiju līdz pat 80%.

Kvalitatīva un pārdomāta mājokļa renovācija ir ilgtermiņa ieguldījums mūsu veselībā un labsajūtā, tāpēc, ja finanšu resursi ir ierobežoti, labāk remontdarbus veikt pakāpeniski, izvēloties augstvērtīgus un videi draudzīgus materiālus, nekā veikt ātrus kosmētiskus uzlabojumus, kas neuzlabos mūsu dzīves kvalitāti un komfortu!

Uz augšu
Back