/nginx/o/2021/04/20/13737157t1h7c5a.png)
Latvijā no šā gada 3. jūlija stāsies spēkā likums par plastmasu saturošiem izstrādājumiem. Tas ieviesīs pārmaiņas, kuras izjutīs ikviens iedzīvotājs, jo no mūsu dzīves pazudīs virkne plastmasas izstrādājumu, kas līdz šim daudziem bijusi pašsaprotama dzīves sastāvdaļa.
Jaunais regulējums uzliks papildu atbildību ražotāju, tirgotāju, ēdinātāju un atkritumu apsaimniekotāju darbībā – gādāt, lai tiktu mazināta plastmasu saturošo izstrādājumu kaitīgā ietekme uz vidi, piesakot karu virknei vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu, TVNET informēja uzņēmumā "Zaļā josta".
Par to, kādas izmaiņas vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa ierobežošanā stāsies spēkā šovasar un kādas izmaiņas Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem ieviesīs jaunais likums, “Zaļā josta” 27.aprīlī skaidros bezmaksas vebinārā “Nākotne bez vienreizlietojamās plastmasas”. Vebinārs notiks no plkst. 10 līdz 12, un to tiešsaistē varēs vērot arī portālā TVNET.
Vebinārā uzstāsies eksperti no “Zaļās jostas”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, iepakojuma ražotāja “Multipack”, atkritumu poligona “Getliņi EKO” un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas.
“Ar iepriekš īstenotajām kampaņām un projektiem esam panākuši, ka Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku daudzkārt lietojamam iepakojumam, uz veikalu dodas ar savu maisiņu un kafiju lej savā termokrūzē.
Taču tagad ir laiks arī ražotājiem un tirgotājiem parādīt savu zaļo nostāju, sperot soli pretī ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai,”
norāda “Zaļās jostas” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka viss, kas ir vienreizlietojams, nevar būt dabai draudzīgs. Jau šobrīd daudzviet tiek plaši lietotas ilgtspējīgākas alternatīvas ierastajiem plastmasas traukiem. Arī Latvijā gan dabai draudzīgāk, gan uzņēmējiem izdevīgāk būs rast risinājumus, kā atteikties no vienreizlietojamiem traukiem pavisam.
“Mums kopīgi nepieciešams panākt, lai mēs pēc iespējas mazāk lietotu vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas kalpo īsu laiku, bieži vien nav īsti pārstrādājami, un aizstātu tos ar atkārtoti lietojamiem un pārstrādājamiem materiāliem. Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts ir viens no pirmajiem soļiem vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanā, kam sekos nākamie. Svarīgi, izglītojot un informējot sabiedrību, mainīt mūsu kopējos paradumus, arvien veicinot dabai draudzīgākas izvēles ikdienā, gan iegādājoties preces, gan tās lietojot,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Ikkatram no mums ir nepieciešams aizdomāties par vienreizlietojamo iepakojumu lietošanas nepieciešamību un biežumu, kā arī par to, kādas sekas tas atstāj uz vidi tā dzīves ciklā.
Plastmasa pēc savas būtības nav ne slikta, ne laba, bet jautājums ir par to, cik daudz un kādam nolūkam mēs to izmantojam, un kādā veidā pēc izmantošanas to apsaimniekojam,”
norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasava.
“Lai gan ražotāji vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražošanā aizvien vairāk izmanto bioloģiski noārdāmu un rūpnieciski kompostējamu plastmasu, uzsverot to noārdīšanās spējas, tomēr to pārstrāde bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā būs ierobežota,” situācijas nopietnību uzsver SIA “Getliņi EKO” vides projektu vadītāja Baiba Rosicka, norādot, ka ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām produkta dzīves ciklā iesaistītājām pusēm, lai teorētiski iespējamā iepakojumu un trauku pārstrāde varētu tikt īstenota dzīvē.
Kā ziņots, valdība 24.martā atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kura mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Likumprojekts paredz konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem noteikt aizliegumu laišanai tirgū,
pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.
Piemēram, tirgū nedrīkstēs laist plastmasas vates kociņus, galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus. Tirgū nedrīkstēs laist no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus u.c.
