Saeimas Ārlietu komisija nosoda Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežas

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Ārlietu komisija šodien pieņēma paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, nosodot Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes būtisku palielināšanos pie Ukrainas-Krievijas robežas un okupētajā Krimas pussalā, informēja parlamenta Preses dienestā.

Ārlietu komisija nosoda arī pašpasludināto Luganskas un Doņeckas "tautas republiku" bruņoto formējumu palielinātās militārās aktivitātes, kas palielina drošības draudus reģionā.

"Stingri nosodām Krievijas turpināto agresiju Ukrainā un tās teritorijas - Krimas - militāro okupāciju, kas ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums. Aicinām pasaules demokrātisko valstu kopienu stingri iestāties par starptautisko tiesību, normu un demokrātisko vērtību ievērošanu starptautiskajā telpā un atbalstīt Ukrainas valdības un nevalstiskā sektora izveidoto Starptautisko Krimas platformu ar mērķi panākt Krimas deokupāciju," atsaucoties uz paziņojumu, uzsver komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Deputāti paziņojumā arī nosoda Krievijas plānoto Melnās jūras akvatorija daļas slēgšanu Kerčas šauruma virzienā, tā ierobežojot Ukrainas kā piekrastes valsts tiesības piekļūt Melnajai jūrai no tās ostas pilsētām - Mariupoles un Berdjanskas Azovas jūrā. Tāpat deputāti par nepieņemamu uzskata Krievijas atteikšanos ievērot starptautisko tiesību normas un principus, ignorējot visus starptautiskās sabiedrības aicinājumus atsākt šo tiesību ievērošanu.

Paziņojumā Ārlietu komisija atkārtoti aicina Krieviju novērst plašāku bruņota konflikta eskalāciju, kas rada draudus Eiropas un visu Eiropas valstu drošībai.

Komsijas deputāti dokumentā atkārtoti apstiprina Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, konsekventi neatzīstot Krievijas īstenoto Krimas un Sevastopoles prettiesisko aneksiju.

Paziņojumā pausts atbalsts Ukrainas dziļākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā un gatavība atbalstīt Ukrainu tās uzsāktajā reformu procesā.

Tāpat deputāti aicina Saeimas delegācijas starptautiskajās organizācijās aktīvi atbalstīt Starptautiskās Krimas platformas atbalsta grupu izveidošanu.

Jau vēstīts, ka nedēļas sākumā Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un okupētajā Krimā.

Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.

Uz augšu
Back