Pieneņu lapām piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības – organisma skalošanas un liekā šķidruma izvadīšanas funkcija, piemīt asinsspiedienu samazinoša iedarbība, tās veicina lipīdu un holesterīna līmeņa samazināšanos asinīs. Pieneņu lapas ir arī bagātīgs magnija un dzelzs avots, tās satur arī daudz kālija, kalcija un nātrija, kā arī A vitamīnu. Savukārt pieneņu sula regulē skābju un sārmu līdzsvaru organismā un uzlabo imūnsistēmu.
Pieneņu lapas uzturā var izmantot gan svaigā, gan kaltētā veidā. Kaltētas pieneņu lapas izmanto tējai, ko lieto asinsspiediena pazemināšanas nolūkos. Tējas pagatavošanai nepieciešamas vien 1-2 tējkarotes kal-tētu pieneņu lapu, ko nepieciešams apliet ar karstu ūdeni un jāļauj ievilkties aptuveni 10-20 minūtes. Pieneņu lapas var izmantot arī svaigā veidā, piemēram, tās pievienojot salātiem vai liekot uz sviestmaizes. Tiesa gan, tām ir rūgtena garša, tāpēc, lai to mazinātu, ieteicams pievienot nedaudz citronu sulas.
Lakši – vitamīnu rezervju atjaunošanai
Mežloki, meža ķiploki jeb lakši ir aizsargājams augs, taču varam baudīt tos lakšus, ko esam izaudzējuši paši savā mazdārziņā vai arī esam iegādājušies kādā no tirdzniecības vietām. Lakšiem piemīt izteikta pretiekaisuma iedarbība, kā arī to sastāvā ir vairums antioksidantu, fermentu, minerālvielu un vitamīnu, kā arī ēterisko eļļu, tādēļ tie īpaši ieteicami tiem, kas vēlas atjaunot organisma vitamīnu un mikroelementu rezerves, kuras iztērētas ziemas laikā. Lakšiem ir plašs lietojums, jo ēdamas ir gan to lapas, gan ziedi. Tos iespējams pievienot salātiem, izmantot kā garšaugu pie zupām, kā arī izmantot pesto pagatavošanai.
Priežu pumpuri – cīņai ar klepu un profilaksei
Priežu pumpurus var uzglabāt un patērēt dažādos veidos, piemēram, vārīt sīrupā, lietot nomierinošās vannās, ēst svaigus vai sažāvētus samalt pulverī un bērt uz maizītes vai pievienot biezpienam. Tajos ir daudz A, kā arī C vitamīna – priežu pumpuros tā ir pat trīs reizes vairāk nekā apelsīnos.
No priežu pumpuriem var pagatavot arī tēju, kas būs labs līdzeklis cīņā pret klepu un augšējo elpceļu saslimšanām, kuras var lietot arī profilaktiski. Farmaceite skaidro: lai mazinātu klepu un šķīdinātu krēpas, var lietot arī citus dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Svarīgi arī dzert daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem. Savukārt, ja klepu papildina citi saaukstēšanās simptomi, temperatūra – Covid-19 vīrusa saslimšanas laikā ieteicams ievērot piesardzību un palikt mājās un sazināties ar ģimenes ārstu par tālāko ārstēšanu un testa veikšanu.
Pirmās podiņu veltes – bagātīgs vitamīnu avots
Šobrīd aktuāli kļuvis uz palodzēm audzēt lokus, dilles un dīgstus, kā arī mikrozaļumus. Tie ir tīkami ne vien acīm un garšas kārpiņām, bet ir arī ļoti vērtīgi organismam, jo katrs no tiem ir vitamīniem un minerālvielām bagāts. Lokos ir vielas ar pretmikrobu un antiseptisku iedarbību, tāpēc tie var palīdzēt cīņā ar saaukstēšanos. Savukārt dilles ir bagāts C vitamīna avots, kas ir antioksidants un viela, kas piedalās nozīmīgu hormonu veidošanā – bez tā nepastāvētu laimes hormoni, serotonīns, dopamīns, kā arī adrenalīns. Līdzīgi ir arī ar dīgstiem – tajos ir sevišķi daudz B grupas vitamīnu un C vitamīna, kā arī folskābes, kālija un fosfora. Tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie uzlabo nervu un gremošanas sistēmas darbību. Lēcu dīgsti satur jodu, kalciju, dzelzi, magniju, A, B grupas, PP un E vitamīnus, un šis kokteilis nodrošina pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības.