Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns.
Kā portālu TVNET informēja Satiksmes ministrijā (SM), ieguldījumi sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanā palīdzēs mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un ļaus veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Piesaistot Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu, Rīgā un Pierīgā mērķtiecīgi plānots stiprināt sliežu transporta - dzelzceļa un tramvaja - lomu. Investīcijas paredzētas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņu - izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām. "Reformu īstenosim, tās pamatā liekot cilvēku vajadzības pēc ērtas, mūsdienīgas, videi draudzīgas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas galvaspilsētā un ap to," sacīja satiksmes ministrs.
SM, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvju un transporta nozares speciālisti kopā sagatavojuši vienotu redzējumu par sabiedriskā transporta attīstību Rīgas metropoles areālā. Līdz 2026.gadam pieejamās investīcijas tiks koncentrētas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai.
Ministrijas pārstāvji paredz, ka ieguvēji būs ne tikai apkaimju iedzīvotāji, kuri dzīvo šo transporta koridoru tuvumā, bet visi rīdzinieki. Plānots turpināt arī Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līnijas attīstību.
Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformā līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
Līdz 2026.gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā - Rīga-Carnikava-Saulkrasti, Rīga-Dreiliņi, Rīga-Ogre-Jēkabpils, Rīga-Jelgava un Rīga-Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.
Par Atveseļošanas fonda finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.
SM skaidroja, ka, attīstot dzelzceļa satiksmi, plānā paredzēts stiprināt sabiedriskā transporta koridorus no Rīgas uz Bolderāju, Sarkandaugavu un Ziemeļblāzmu, mazinot atkarību no sastrēgumiem un saīsinot ceļā pavadāmo laiku. Savukārt no pilsētas centra uz Dreiliņiem un Purvciemu tiks veidota jauna metrobusa līnija, kāda Rīgā taps pirmo reizi.
Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, tiks nodrošināta pilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar dzelzceļa stacijām. Tiks sinhronizēts un integrēts maršrutu tīkls un kustības grafiks, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus.
Atveseļošanas fonda investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 kilometru garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus - Rīga-Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.
Ministri atbalstīja Latvijas pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā (EK).
Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.
No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.
