Normālos apstākļos Krišjāņa Kariņa (JV) valdība nevarētu turpināt darbu, taču valstī joprojām ir krīze, tādēļ ir ļoti grūti izveidot alternatīvu valdības modeli, šādu viedokli pauda politoloģe Iveta Kažoka, raksturojot valdības un Saeimas atšķirīgo politiku Covid-19 jautājumos.
Kažoka atzina, ka nekas neliecina arī par to, ka valdība varētu mainīt savu darba stilu vai arī varētu tapt alternatīva valdība.
Esošo situāciju valstī viņa raksturoja kā pamatīgu haosu, turklāt "ar neapbruņotu aci" esot redzams, ka trūkst politiskās līderības.
Kažokas skatījumā, haoss ir ne tikai valdībā, kas pieņemot saraustītus, nesaprotamus un sabiedrībai grūti izskaidrojumus lēmumus, kā piemēru minot otrdien valdībā pieņemto lēmumu par visu iedzīvotāju vakcinēšanu, bet arī Saeima, kas maina valdības pieņemtos lēmumus.
"Valdības un parlamenta saraustītie lēmumi ved Latvijas varas iestādes aizvien dziļāk neuzticēšanās bedrē.
Jaunākās Eirobarametra aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem ir visneapmierinātākie ar valdības darbu Covid-19 izraisītās krīzes laikā," sacīja Kažoka. Viņas ieskatā, haotiska mētāšanās lēmumos situāciju tikai pasliktina.
Politoloģes skatījumā, patlaban sabiedrība esot pilnīgi apjukusi un tai nav skaidrs ne par vakcināciju, ne par to, cik laba vai slikta Latvijā patlaban ir epidemioloģiskā situācija, ne arī tas, kas un kurā brīdī ir atļauts vai aizliegts publiskās vietās.
Šajā haosā savu pagali ir piemetuši ne tikai ministri, bet nu arī Saeima, piebilda Kažoka. Viņa uzskata, ka normālos apstākļos šāda valdība nevarētu turpināt darbu, taču valstī joprojām ir krīze, tādēļ ir ļoti grūti izveidot alternatīvu valdības modeli, kas varētu skaidrāk kontrolēt situāciju un haoss turpināsies.
Latvijas iedzīvotājiem šajā situācijā esot jāapbruņojas ar pacietību, jāmēģina izvairīties no saslimšanas ar Covid-19 un neaplipināt ar to citus cilvēkus.
Vaicāta, vai krīzes situācijā vajadzētu iesaistīties Valsts prezidentam, Kažoka atzina, ka šādā situācijā Valsts prezidentam ir balansējošā rezerves loma, lai ieviestu kārtību. Dažkārt tas prezidentiem ir izdevies teju bezcerīgos apstākļos. Viņa kā piemēru minēja eksprezidentu Valdi Zatleru, kurš iepriekšējās finanšu krīzes apstākļos sasauca Ministru kabineta sēdi un motivēja ministrus un koalīciju pieņemt tolaik šķietami atbildīgus lēmumus.
Politoloģes ieskatā, tas lielā mērā ir atkarīgs no personības, vai cilvēks redz, ka viņš ar savu iejaukšanos kaut kas var mainīties vai arī situācija ir tik bezcerīga, ka atliek cerēt, ka tā normalizēsies pati par sevi pēc krīzes.
Kažoka domā, ka politiskā līderība var nāk no trim virzieniem - esošā Ministru prezidenta, "kurš sit dūri galdā un saka, ka gadījumā, ka nebūs kārtības, tad viņš demisionēs", tas var būt Valsts prezidents, kā arī esošo partiju vienošanās par citu valdību.
Politiķe gan atzina, ka maz ticams, ka kāds no šiem scenārijiem īstenosies, bet "politiskā laiva izburos cauri turbulentajiem ūdeņiem un nonāks relatīvā miera situācijā", kad vakcinācija sasniegs pietiekami lielu skaitu iedzīvotāju un izveidosies kolektīvā imunitāte.
"Peldēšanas pa straumi taktika mums draud ar diezgan lieliem cilvēku upuriem bez jebkāda attaisnojuma, taču tas ir visticamākais scenārijs," secināja Kažoka.
