Attiecībām pasliktinoties, ES aptur centienus ratificēt investīciju līgumu ar Ķīnu (5)

2020.gada decembrī noslēdzās sarunas par principiālu vienošanos, kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim. Tādējādi ar panākumiem vainagojās septiņus gadus ilgi pūliņi, taču Visaptverošajam Investīciju nolīgumam (VIN) vēl bija jāsaņem apstiprinājums no ES institūcijām, piemēram, Eiropas Parlamenta (EP).

"Mēs uz laiku [..] esam apturējuši Eiropas Kimisijas centienus pievērst [līgumam] politisko uzmanību, jo ir skaidrs, ka pašlaik - ņemot vērā ES sankcijas pret Ķīnu un Ķīnas atbildes sankcijas, tai skaitā pret Eiropas Parlamenta deputātiem - vide nav labvēlīga līguma ratifikācijai," aģentūrai AFP norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. "Mēs nevaram ignorēt ES un Ķīnas attiecības plašākā kontekstā."

"Taču jebkurā gadījumā apsvērumi, kas bija pamatā šim līgumam, joprojām ir spēkā. Attiecībās [ar Ķīnu] vienmēr valda asimetrija. Līgums būtu palīdzējis šo asimetriju atrisināt," uzsvēra Dombrovskis.

Martā ES pret Ķīnu vērsa pirmās sankcijas vairāk nekā 30 gadu laikā. Tās bija vērstas pret četrām Ķīnas amatpersonām un vienu juridisku personu, kas turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguru etnisko minoritāti.

Ķīna nekavējoties izziņoja atbildes sankcijas, vēršot tās pret desmit eiropiešiem, tai skaitā pieciem EP deputātiem, un četrām iestādēm, to starpā EP cilvēktiesību apakškomiteju. Ķīna arī iekļāva "melnajā sarakstā" Lielbritānijas, ASV un Kanādas amatpersonas. Kopumā Ķīnas sankcijas tika vērstas pret 30 indivīdiem un iestādēm vai organizācijām.

Galvenās EP partiju grupas paziņoja, ka pat neuzsāks debates par investīciju līguma ratifikāciju, kamēr spēkā būs Ķīnas sankcijas.