Jauno tehnoloģiju attīstībai jāiet roku rokā ar demokrātijas principiem, piedaloties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") organizētajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue 2021", savā uzrunā "Tehnoloģiju nākotne - sabiedrības nākotne" pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents retoriski jautāja, kas ir prioritāte - cilvēks, demokrātija vai tehnoloģijas. Levits atzīmēja, ka prioritāte ir cilvēks, savukārt demokrātija ir ne tikai mūsu tagadne, bet arī nākotne. Pēc valsts pirmās personas paustā, mūsu uzdevums ir veidot nākotni, nevis sekot tehnoloģijām un gaidīt, kādas iespējas tās piedāvās.
Levita ieskatā, demokrātijai ir jābūt tam ietvaram, kurā atbilstoši demokrātijas principiem, tehnoloģijas jāattīsta. Pēc prezidenta paustā, šis balanss un demokrātijas izvirzīšana kā prioritāte pagaidām nav sasniegs, jo katru gadu nākas sastapties ar jauniem izaicinājumiem, mēģinot mazināt kaitējumu.
Prezidents arīdzan norādīja, ka nevalstiskā organizācija "Freedom House" ziņo par sarūkošo brīvību un demokrātiju. Levits uzsvēra, ka tas ir brīdinājums mums visiem. Viņš pieļāva, ka iemesli tam ir vairāki, ieskaitot tehnoloģiju attīstību. Valsts pirmā persona norādīja, ka 21.gadsimtā demokrātijai uzbrūk no visām pusēm dažādos līmeņos. Viņa ieskatā, tas ir jāņem vērā un jāveido tāda politika, kas varētu ar šiem uzbrukumiem tikt galā.
Valsts prezidents vērsa uzmanību arī uz to, ka Covid-19 krīze izgaismoja demokrātijas vājās puses, kad nācās ierobežot cilvēku pamatbrīvības. Tomēr, kā uzsvēra Levits, demokrātija ir vienīgā valsts pārvaldes forma, kas var pielāgoties un mācīties no neveiksmēm. Pēc viņa paustā, šo principu vajadzētu izmantot arī saistībā ar tehnoloģiju attīstību.
Levits norādīja, ka Covid-19 krīzes laikā informācijas telpa kļuva par kaujas lauku, kur tika izplatīta maldinoša informācija par jauno koronavīrusu un notika uzbrukumu faktos balstītai informācijai. Tāpat krīzes laikā varēja novērot, kā ar maldinošu informāciju var manipulēt ar cilvēkiem, kas ir jauna pieredze ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.
Valsts prezidents uzsvēra, ka demokrātija nozīmē neierobežotu runas brīvību, kas būtu jānošķir no naida runas un faktos balstītas informācijas. Viņa ieskatā, runas brīvība ir ne tikai demokrātijas kodols, bet arī cilvēku būtība. Levits pieskārās arī Digitālo pakalpojumu aktam, ko rosinājusi Eiropas Komisija. Valsts pirmā persona norādīja, ka tā piekrīt tam, ka interneta vidē ir jābūt regulējumiem, tomēr Levits nepiekrīt pieejai, kā to plānots īstenot.
Pēc prezidenta paustā, priekšlikums paredz to, ka lielajām platformām kā "Facebook", "Google" un citām vajadzētu kontrolēt cilvēku radīto saturu un noteikt robežas. Levita ieskatā, tā ir nepareiza pieeja, jo uzņēmumiem nav jāierobežo runas brīvību. Tas ir demokrātisko valdību un sabiedrību uzdevums noteikt robežas, kas var atšķirties no valsts uz valsti.
