Šaubīga arodbiedrība centusies no atlaišanas pasargāt Aleksejenko un Zēģeli

Anatolijs Aļeksejenko. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pirms nedēļas Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka amatā jāatjauno Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis. Iemesls – atlaišana nav tikusi saskaņota ar arodbiedrību, kurā Zēģelis esot iestājies.

Domes vadība tiesas lemtajam nepiekrīt. Turklāt uzskata, ka Zēģeļa pievienošanās jau iepriekš vairākos skaļos skandālos iesaistītajai Apvienoto daudznozaru arodbiedrībai ir apšaubāma. Tāpēc gatavojas prasīt izvērtējumu, vai nav notikusi dokumentu viltošana.

Skandāls un reiderisms. To 2012.gadā teica firmas “Palink” uzņēmēji, kam piederēja veikalu tīkls ”IKI” un ”Cento”. Rīgas Kurzemes rajona tiesa kompāniju pasludināja par maksātnespējīgu. Iemesls – strīds ar būvnieku, kas vēl pirms finanšu krīzes izvēlēts veikala “IKI” celšanai Vecmīlgrāvī. Bet tad ”Palink” pārdomāja. Celtnieki vērsās tiesā. Viņus pārstāvēja advokāts Aldis Gobzems. Kurzemes rajona tiesa nosprieda, ka veikalu ķēdes īpašnieks, kas apgroza 60 miljonus latu, iespējams, neīsta 30 000 parāda dēļ jāpasludina par maksātnespējīgu.

Šaubīgais spriedums sacēla skandālu valdībā un Saeimā. Iesaistījās arī premjers Valdis Dombrovskis. ”IKI” īpašnieki solīja valsti sūdzēt starptautiskajā tiesā. Augstākās tiesas Senāts spriedumu atcēla. Lietuviešu uzņēmums no Latvijas aizgāja.

Šajā skandalozajā lietā būtisku lomu spēlēja kāda arodbiedrība. Tā aktīvi iestājās par būvnieku firmu, kas sāka apšaubāmo maksātnespējas lietu. Organizēja it kā dažu celtnieku piketus. Mītiņi pat notikuši starptautiski Vācijā un Francijā.

Latvijas brīvo arodbiedrību savienības līderis Egīls Baldzēns toreiz bija kritisks – šādu biznesu interešu lobēšanai uzturētu arodbiedrību pastāvēšana grauj godīgo arodbiedrību tēlu.

Biznesa strīda risināšanā izmantoto ”Apvienoto daudznozaru arodbiedrību” nodibināja 2010.gadā.

Tajā iestājas nepilns simts darbinieku no “Rīgas satiksmes”, “Latvijas dzelzceļa”, lidostas ”Rīga”, taksometru uzņēmumiem, apsardzes firmām. Kā liecina nosaukums – arodbiedrība sola aizsargāt visus pret visiem. Par valdes priekšsēdētāja vietnieku kļuva antifašistu organizāciju aktīvists Jānis Kuzins. Viņš dibinājis pat vairākas arodbiedrības, regulāri mainījis politiskās partijas. Pēdējās vēlēšanās startēja no ”Jaunās Saskaņas”.

Pirms deviņiem gadiem Apvienotā daudznozaru arodbiedrība uzņēma arī divus skolotājus. Viens no tiem šobrīd Tatjanas Ždanokas ”Krievu savienības” biedrs Vladislavs Rafaļskis. Savulaik bijis aktīvs izglītības reformas pretinieks. Filmējies Kārlim Šadurskim veltītajā klipā.

Rafaļski no darba 40. vidusskolā pieprasīja atlaist Izglītības kvalitātes valsts dienests pēc tam, kad ”Radio Baltkom” ēterā viņš paziņoja, ka šai valstij esot nelojāls un “šo režīmu” vienkārši nicinot. Jautājumu pacēla pat Saeimas komisijā.

Apvienotā daudznozaru arodbiedrība iestājās, ka vienkāršu skolotāju šādi sodīt nevarot. Rafaļskim skola izteica tikai rājienu, un viņš darbu saglabāja.

Daudzus gadus par arodbiedrības darbu nekas nebija dzirdēts. Arī oficiāli reģistrētajā adresē Rīgā, Imantā arodbiedrību atrast nav iespējams. Jānis Kuzins ar kolēģiem no organizācijas esot izslēgti. Ar ko tā šobrīd nodarbojas – nezinot.

Jaunā Rīgas pilsētas vara ķērās klāt diviem ietekmīgiem un ilglaicīgiem darbiniekiem. Tie ir nu jau bijušais Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis.

Šī gada sākumā priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis Aļeksejenko atstādināja, jo saredzēja interešu konfliktu un iespējamu fiktīvu nodarbinātību. Aleksejenko departamentā algoja savu bijušo un arī esošo sievu. Pirms gada izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere no amata atstādināja Ēriku Zēģeli. Tika atklāti pārkāpumi iepirkumos.

Kad sākās atlaišanas procedūra, atklājās, ka Aļeksejenko un Zēģelis iestājušies Apvienotajā daudznozaru arodbiedrībā. Likums nosaka, ka darba devējam atlaišana jāsaskaņo ar arodbiedrību. Abos gadījumos saskaņojuma nebija.

Aļeksejenko domei uzrādīja pārskaitījumu izdrukas, kas apliecina biedru naudas maksāšanu arodbiedrībai vairāku gadu garumā. Vai tiešām viņš bijis biedrs ilglaicīgi, vai iestājies tikai nesen – no komentāriem ”Nekā Personīga” atlaistais departamenta direktors izvairījās.

Pirms dažiem gadiem tika mainīts likums, ka darba ņēmējam arodbiedrībā ir jābūt vismaz sešus mēnešus. Lai izslēgtu situācijas, ka darbinieks tajā iestājas īsi pirms plānotās atlaišanas.

Informācijas tehnoloģiju centra atstādinātais vadītājs un arodbiedrība šī ziņas domei neesot atklājis. Turklāt pastāvošā kārtība kādā arodbiedrības veic biedru naudu uzskaiti un iekasēšanu ir bez īpašas uzraudzības. To var maksāt gan ar banku pārskaitījumiem, gan skaidrā. Ja arodbiedrība un atlaižamais darbinieks par to slēpti vienojas, arī iestāšanās iesniegumu var noformēt ar atpakaļejošu datumu. Un arī to pārbaudīt ir sarežģīti vai pat neiespējami. Domes vadība uzskata, ka Zēģeļa gadījumā, iespējams, izmantotas tieši šādas metodes, tāpēc plānots vērsties policijā ar aizdomām par dokumentu viltošanu.

Arodbiedrību uzraudzība valstī ir ļoti formāla. Uzņēmumu reģistrs pārbauda vai ievērota procedūra, kad arodbiedrība tiek dibināta. Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz ziņas par iekasētajām biedru naudām. Latvijas brīvo arodbiedrību savienības vadītājs gan nespēj atcerēties gadījumu, kad VID iebildumu dēļ kādu, pat šaubīgu, arodbiedrību darbs būtu ticis apturēts.

Galvenā valsts notāre Guna Paidere raidījumam “Nekā personīga” skaidro: “Kas attiecas uz arodbiedrības biedriem, tad pašlaik normatīvajā regulējumā nav ietvertas prasības iesniegt biedru sarakstu valsts iestādēs arī Uzņēmumu reģistrā. Un biedru sarakstu vešana ir tīri arodbiedrības pašas iekšējā lieta.”

Raidījums “Nekā personīga” centās arī ar Apvienotās daudznozaru arodbiedrības iespējamo biedru Ēriku Zēģeli. Bet viņš visas nedēļas garumā uz telefona zvaniem neatbildēja.

Uz augšu
Back