Svētā zeme liesmās (62)

Konteksts

Šajā nedēļā Tuvo Austrumu reģionā jau atkal ir aktivizējies mūzšenais Izraēlas-Palestīnas konflikts. Gan Gazas sektorā bāzētie teroristiskie grupējumi, gan arī Izraēlas valdība ir apmainījušies ar militāriem triecieniem un situācija pagaidām turpina eskalēties. Daži reģiona apskatnieki pat ir pauduši bažas, ka situācija varētu attīstīties līdz trešajai Intifādai. Nezinātājam – par Intifādu sauc palestīniešu sacelšanos (līdz šim ir notikušas divas).

Pieaugošā saspīlējuma centrā jau atkal ir izvirzījusies Jeruzalemes pilsēta, kurā atrodas gan ebrejiem, gan arī musulmaņiem svarīgas svētvietas. Jeruzalemē vienā laika sprīdī ir savījušies vairāki notikumi: 1) jautājums par Šeih Džerā rajonā dzīvojošo palestīniešu nākotni, 2) musulmaņu svētais mēnesis Ramadāns, 3) Izraēlas puses svinētā Jeruzalemes pilsētas atkalapvienošanās un 4) Izraēlas valdības veidošanas process.

Šo notikumu ietvaros ir notikušas vairākas palestīniešus sadursmes ar Izraēlas drošības iestādēm. Katrai no pusēm ir sava versija par sadursmju vaininieku un noteikt patiesību ir ārkārtīgi grūti. Taču ir skaidrs, ka nedz Izraēlas, nedz Palestīnas puse pagaidām nevēlas atkāpties no savām pozīcijām un riskēt ar «sejas» zaudēšanu. Tas īpaši svarīgi varētu būt pašreizējam Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, kuram pēc nesen notikušajām vēlēšanām ir vitāli nepieciešams saglabāt savu amatu. Pretējā gadījumā viņš, visticamāk, ka nonāks aiz restēm korupcijas skandālu dēļ.

Šajā kontekstā pastāv viedoklis, ka Netanjahu ir pagaidām ieinteresēts «pievērt acis» uz ebreju kolonistu provokācijām un mēģinājumiem pārņemt palestīniešu zemes. Galu galā – viņa galvenie sabiedrotie Knesetā ir tieši labējās ebreju partijas.

Kas ir atbildīgs par konflikta uzsākšanu?

Izraēlas vēstniece Orli Gila intervijā norāda, ka atbildīgs par konflikta uzsākšanu ir Gazas sektorā bāzētais teroristiskais grupējums «Hamas». Izraēla uzskata, ka šis grupējums jau ilgstoši ir gatavojies Izraēlai uzbrukt, jo ir saņēmis ieročus no ebreju valstij naidīgiem spēlētājiem (piemēram, Irānas).

Tādejādi Izraēlai ir tiesības sevi aizsargāt un uzbrukt «Hamas» pozīcijām.

Viņasprāt, «Hamas» vēlas izprovocēt konflikta eskalāciju, lai palielinātu savu politisko ietekmi un iegūtu savā ietekmē gan Gazas sektorā, gan arī Rietumkrasta teritorijās dzīvojošos palestīniešus. «Mēs necietīsim situāciju, kurā pret mūsu civiliedzīvotājiem tiek raidītas raķetes! Valdībai ir pienākums tos aizsargāt!» saka Gila.

Kā jau domājams, pretējs viedoklis ir Palestīnas misijas vadītājam Somijā un Baltijas valstīs – vēstniekam Taisīram Al Adžūri. Viņš aicina paskatīties uz situāciju plašāk un norāda, ka Izraēla jau kopš 1948. gada īsteno pret palestīniešiem sistēmātisku okupācijas politiku un arī šis gadījums nav izņēmums. Vēstnieks norāda, ka palestīnieši ir noguruši no Izraēlas kolonistu mēģinājumiem ievākties to teritorijās.

Piemēram, Šeih Džerā apkaimē Jeruzalemē ilgstoši ir dzīvojušas vairākas palestīniešu ģimenes, kuras ir bijušas spiestas bēgt no izraēliešu okupācijas pēc 1948. gada kara. Palestīnieši vēlas aizsargāt savas zemes un nepieļaut ebreju kolonistu ierašanos.

Vēstnieks arī noraida apgalvojumu, ka «Hamas» ir gatavojies uzbrukt Izraēlai. Viņaprāt, situāciju drīzāk ir izraisījusi Izraēlas vēlme neļaut palestīniešiem lūgties Al Aksas mošejā, kas tad savukārt ir izraisījis loģisku pretreakciju.

Viņš aicina neticēt Izraēlas valdības propagandai un atgādina, ka Jeruzaleme ir Palestīnas galvaspilsēta. Vēstnieks arī norāda uz interesantu tendenci – starptautiskā sabiedrība ilgstoši ignorē palestīniešus protestus, bet tajā brīdī, kad palestīniešiem beidzot pietiek un tie sāk pretoties izraēliešiem, pēkšņi tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Vai kāda no pusēm piekāpsies, lai situāciju deeskalētu?

Gila uzskata, ka pirmo soli būtu jasper teroristiskajam grupējumam «Hamas», kurš ir uzsācis agresiju. Izraēla ir tikai spēlētājs, kurš aizsargājas un cenšas nepieļaut valsts iedzīvotāju bojāeju. «Viņi uz mums šauj un mēs šaujam pretī,» saka Gila. Vēstniece arī norāda, ka Izraēla cenšas darīt visu iespējamo, lai sadursmēs neciestu nevainīgi palestīniešu civiliedzīvotāji. Pirms gaisa trieciena izdarīšanas IDF (Izraēlas armija) cenšas brīdināt palestīniešu iedzīvotājus un tikai pēc tam veikt bombardēšanu.

Atbildot uz kritiku, ka Izraēlas gaisa triecieni palielina arī vēlmi situāciju eskalēt Palestīnas pusei, vēstniece retoriski pajautā – «Ko jūs darītu situācijā, ja pēkšņi raķetes sāktu krist uz Rīgas jumtiem?» «Ja viņi pārtrauks savus uzbrukumus, tad mēs pārtrauksim mūsējos,» pauž Gila.

Savukārt, Al Adžūri saka, ka Izraēlai būtu jāsāk ievērot starptautiskās tiesību normas. Tas būtu pirmais solis, lai situāciju deeskalētu. «Ja Izraēla sāks rīkoties pēc starptautiskajā sabiedrībā noteiktajiem principiem, neviens tai nevēlēsies uzbrukt – šī ir problēmas sakne,» saka vēstnieks. Viņš arī noraida apgalvojumu, ka Izraēla cenšas izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem Gazas sektorā. Diplomāta prāt, situācija ir tieši pretēja – Izraēlas uzbrukumi pārsvarā tiek mērķēti uz tieši uz vienkāršajiem cilvēkiem. Šajā kontekstā vēstnieks arī nemaz nevēlas pieminēt Gazas sektora blokādi, kura norisinās jau 15 gadus.

Vai pašreizējais konflikts ir prelūdija trešajai intifādai?

Gila aicina neuzskatīt pašreizējos notikumus Izraēlas un Palestīnas konfliktā par kaut ko spontānu. Viņasprāt, tā noteikti nav palestīniešu sacelšanās, bet gan ilgi plānots teroristiskā grupējuma «Hamas» uzbrukums, kura mērķis ir destabilizēt Izraēlu. Vēstniece uzsver, ka «Hamas» saņemtie ieroči no Irānas ir ļoti kvalitatīvi un tos nav iespējams uzkonstruēt mājas apstākļos.

Gila pat pieļauj, ka «Hamas» negaida Izraēlas sēšanos pie sarunu galda un pamiera noslēgšanu.

Savukārt, Palestīnas vēstnieks uzskata, ka intifāda norisinās jau pašlaik. Cilvēki solidarizējas ar Jeruzalemē dzīvojošajiem cilvēkiem un skaidri parāda, ka Izraēlas īstenotais rasisms un ieviestā aparteīda sistēma vairs nav paciešami. «Izraēlai nav ko darīt mūsu zemē! Tai ir jādodas prom!», paceltā balsī pauž vēstnieks. Viņaprāt, tikai tādā veidā ir iespējams šajā konfliktā panākt mieru.

Vai pašreizējā Izraēlas valdības atbalstošā pozīcija ebreju kolonistiem veicina konfliktu?

Izraēlas vēstniecei tika uzdots jautājums par Izraēlas valdības (īpaši esošā premjerministra Benjamina Netanjahu un viņa vadītās partijas «Likud») atbalstu ebreju kolonistu vēlmēm pārvākties uz dzīvi palestīniešu zemēs un šī fakta sasaisti ar konflikta eskalāciju. Gilas kundze gan centās no šī jautājuma izvairīties, sakot, ka valdība ir daļa no Izraēlas politiskās sistēmas, kura pēc savas uzbūves ir taisnīga. Viņasprāt, Izraēlas neatkarīgā tiesa ir vairākas reizes pierādījusi, ka ebreju valsts nav bijusi pret palestīniešiem neobjektīva. Piemēram, tā ir arī lēmusi par nepieciešamību Izraēlas kolonistiem izvākties no vairākām to pārņemtajām zemēm.

Viņai gan nepiekrīt Palestīnas vēstnieks. 

Izraēlas tiesa nekādā gadījumā nav taisnīga un tās spriedumi ir mērķēti uz Tel Avivas valdības interešu realizāciju. Izraēlas valdība ir principā ieinteresēta, lai Palestīnas teritorijās notiktu etniska tīrīšana, saka Al Džūri.

Runājot par pašreizējo premjerministru Benjaminu Netanjahu, minētais politiķis darot visu iespējamo, lai paliktu pie varas. Savu amatu «Likud» līderim ir nepieciešams saglabāt, lai izvairītos no nokļūšanas apcietinājumā. «Viņš var upurēt jebko – gan palestīniešus, gan izraēliešus, lai nedotos uz cietumu», norāda Al Adžūri.