Sv, 14.08.2022.

Latvija testē pašvaldības: Savu redzējumu par Alūksnes nākotni skaidro tikai divi no sešiem sarakstu līderiem

Priekšvēlēšanu debates
TVNET
Latvija testē pašvaldības: Savu redzējumu par Alūksnes nākotni skaidro tikai divi no sešiem sarakstu līderiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1

Alūksnes novads ir viens no nedaudzajiem, kuru teritoriālā reforma praktiski nav skārusi, un tas ir saglabājis savus līdzšinējos apveidus, taču tā nākotnē ir izaicinājumi – novads cieš no strauja iedzīvotāju skaita samazinājuma un līdz ar to arī novada budžets kļūst arvien nabadzīgāks. Par varu novadā šajās vēlēšanās cīnīsies sešu partiju saraksti, taču tikai divu partiju pārstāvji izmantoja iespēju TVNET debatēs vēlētājiem skaidrot savu skatījumu par to, kāpēc samilzušas problēmas novadā un kā tās risināt.

 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada sākumā novadā bija 13 895 iedzīvotāji. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kas norisinājās 2017.gadā, Alūksnes novadā piedalījās sešas partijas, uz 15 deputātu vietām pretendēja 97 kandidāti. Šogad interese par pašvaldību vēlēšanām ir pavisam nedaudz augusi - par vietu domē interesi izrādījuši 102 kandidāti no sešām partijām.

Alūksnes novada domes vēlēšanu sarakstu līderi

  • Līga Langrate, Jaunā konservatīvā partija (JKP)
  • Druvis Tomsons, Nacionālā apvienība “VL-TB/LNNK” (NA).

Debatēs nepiedalījās

  • Jānis Sadovņikovs, “Latvijas attīstībai”
  • Arturs Dukulis, Zaļo un zemnieku savienība, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs,
  • Dzintars Adlers, Jaunā vienotība, novada domes priekšsēdētāja vietnieks
  • Aivars Fomins, Vidzemes partija/"Latvijas Reģionu Apvienība", novada domes priekšsēdētāja vietnieks

Trīs partiju kandidāti, kuri patlaban atrodas domes vadībā, atteicās no dalības debatēs – pašreizējais domes priekšsēdētājs Dukulis (ZZS) pavēstīja, ka piedalītos tikai tiešraidē, viens no viņa vietniekiem Adlers (JV) aizbildinājās ar aizņemtību, bet otrs vietnieks - Fomins (LRA) - atteikuma iemeslus pat nepaskaidroja un partijas pārstāvji atzina, ka citu kandidātu piedāvāt viņi nevar. Pārāk aizņemts, lai piedalītos debatēs, bija arī Sadovņikovs (LA), un arī viņa pārstāvētais politiskais spēks nespēja piedāvāt citu kandidātu, kas aizstāvētu partijas pozīcijas.

Rezultātā Alūksnes novada piedalījās divi kandidāti - JKP saraksta līdere Langrate, kura pašvaldībā iepriekš ievēlēta no NA saraksta, kā arī NA pašreizējā saraksta līderis Druvis Tomsons, kurš iepriekš politikā neesot iesaistījies.

Abi kandidāti kritizēja pašreizējo domes vadību un tās īstenoto politiku novadā un solījās pirmām kārtām uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem un pielikt lielākas pūles, lai pašvaldības darbi būtu vērsti vietējo iedzīvotāju, nevis tikai tūristu interesēs.

“Šis ir pēdējais brīdis, lai novads tiktu saglabāts,” uzskata Langrate.

Arī Tomsons pauda viedokli, ka novadā ir laiks mainīt vadību, kas nāktu ar jaunu redzējumu un nebūtu “tik saguruši no atrašanās varā”.

Problēmas un risinājumi

Langrate diskusijā pauda, ka novadam klājas grūti ilgstoša nesaimnieciskuma dēļ, kam piekrita arī Tomsons, gan uzsverot, ka Alūksnes novads nīkuļo arī valstī kopumā pieņemto lēmumu dēļ, piemēram, tam nav nākušas par labu sankcijas Krievijai, kuru dēļ dzīve pierobežā pamirusi.

Valsts kontrolē (VK) šobrīd noris revīzija, kurā tiek analizēts, vai Alūksnes novada dome izlieto materiālos līdzekļus likumiski un lietderīgi, nodrošinot pašvaldību autonomo funkciju izpildījumu. Taču iepriekšējā revīzijā 2017.gadā tika secināts, ka Alūksnes novada pašvaldība īsteno vairākus maksas pakalpojumus, tajā skaitā komunālos pakalpojumus un ēdināšanu izglītības iestādēs, bez ekonomiska pamatojuma. Dažos gadījumos pat neesot veikti aprēķini, lai pamatotu pakalpojuma maksas apmēru.

Iedzīvotāju aktualizētie jautājumi

  • Novada centrā nepieciešams sporta centrs, skeitparks, kinoteātris
  • Alūksnē nav pirts
  • Dzīvojamais fonds ir novecojis un nepietiekams, kas liedz piesaistīt jaunus iedzīvotājus
  • Pašvaldība ar iedzīvotājiem nerēķinās, nejautā viedokli
  • Novadā ir zemas algas
  • Pagastos nav pieejami pakalpojumi.
  • Pagastos ir ceļi, kas ir ļoti sliktā stāvoklī

Langrate kā deputāte pēdējo četru gadu laikā esot norādījusi uz nesaimnieciskumu novadā – pašreizējai vadībai viņa pārmeta necaurspīdīgus darījumus, nepamatotus lēmumus un mērķu neskaidrību. Lai to mainītu, viņasprāt, būtu jāpārskata pašvaldības struktūra un jāatgriežas pie iedzīvotājiem kā primārajiem darba devējiem un pakalpojumu saņēmējiem. Arī Tomsons norādīja, ka ir situācijas, kad pašvaldība iesaistās tūrisma pakalpojumu sniegšanā, tādējādi kropļojot tirgu.

Zināšanu tests

Zināšanu testā abiem kandidātiem bija jāatbild uz āķīgiem jautājumiem par vēsturi, likumiem un to, kas būtu jāzina domes deputātam. Kopumā abi politiķi testu izpildīja veiksmīgi, grūtības sagādāja vienīgi gadskaitļi.

Kandidātiem tika lūgts arī plašāk komentēt testā iekļautos jautājumus, piemēram, par investīcijām novadā. Langrate pauda viedokli, ka ārvalstu līdzekļu nekad nevar būt par daudz, un šeit darbs novadā ir bijis nepietiekams. Viņas pārstāvētā JKP esot izstrādājusi plānu izveidot speciālu ekonomisko zonu tieši uzņēmēju piesaistei sadarbībā ar Balvu un Gulbenes novadu, attīstot infrastruktūru un ieviešot nodokļu atvieglojumus, fokusējoties tieši uz ārvalstu investīciju piesaisti.

Tomsons savukārt uzskata, ka šajā jautājumā pašvaldībai aktīvāk jāstrādā ar valdību un likumdevējiem. “Mēs esam absolūtā Eiropas mala, Krievijas robeža aiz mums ir bloķēta un nedzīva, tāpēc ir jābūt valstiskam risinājumam par to, ko darīt šajā teritorijā. Sankcijas pret kaimiņvalsti dod mums lielu mīnusu, ekonomiskā aktivitāte uz Eiropas ārējās robežas faktiski nenotiek. Šie ir jautājumi, kas jābrauc uz Rīgu risināt un sist galdā,” sacīja Tomsons. Tāpat viņš pauda viedokli, ka jebkura darbavieta un jebkurš investors ir svarīgs, tāpēc nav nozīmes, “kurā valstī nauda ir drukāta”, – nevajadzētu uzskatīt Krievijas investorus par nevēlamiem; galvenais, lai investīcijas būtu legālas, saprotamas un radītu jaunas darbavietas.

Alūksnes novada tēls

TVNET debatēs viedokli par Alūksnes novadu izteica arī eksperte Lelde Metla-Rozentāle, RSU programmas “Reģionālā politika un valsts pārvaldība” vadītāja, norādot, ka Alūksnes novads atbilst vidusmēra standarta rādītājiem izmēra ziņā, taču, piemēram, budžeta situācija, salīdzinot ar līdzās esošajiem novadiem, ir daudz sliktāka, un nopietns izaicinājums ir iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās.

 

Abi kandidāti gan iebilda, ka novadu reformu rezultātā Alūksnes novads nokļuvis zaudētājos, proti, 2009.gadā no Alūksnes novada atdalījās Apes novads, kas pašreizējās reformas rezultātā pievienojies Smiltenes novadam. Gan Langrates, gan Tomsona skatījumā tās ir sekas gadiem ilgušai, nesaimnieciskai rīcībai Alūksnē. 

Lai padarītu Alūksni iedzīvotājiem patīkamāku, abi kandidāti solījās mainīt prioritātes un vairāk pievērsties iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, izbūvēt skeitparku jauniešiem un nodrošināt mazgāšanās pakalpojumu tiem novadniekiem, kuru mājokļos nav vannas vai dušas.

Tomsona ieskatā gan pakalpojumu pieejamības problēma ir daudzu gadu valsts politikas sekas – lauki ir iztukšoti, tāpēc pakalpojumiem trūkst pircēju un uzņēmējiem tas nav rentabli, savukārt Langrate oponēja, ka nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem ir pašvaldības pienākums. Savukārt, runājot par izglītības kvalitāti un pieejamību, abi kandidāti iestājās par pamatskolu saglabāšanu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietām. Lai gan pašvaldība jau tagad izglītībai tērē 44% budžeta, šīs skolas jāstiprina vēl vairāk, lai tās būtu konkurētspējīgas, uzskata Langrate.

Bezdarbs Alūksnes novadā

Alūksnes novadā 2021. gada marta beigās bezdarba līmenis ir 9,5%, visvairāk bezdarbnieku ir pirmspensijas vecumā, tomēr arī jauniešu un vidēja gadu gājuma cilvēku vidū bezdarba problēma ir aktuāla. Ilgstošo bezdarbnieku skaits veido 33,5%.

 

Lai risinātu bezdarba problēmu, Langrate uzskata, ka jāatbalsta mājražošana, amatniecība, jaunu uzņēmumu veidošana, jāmāca cilvēkiem uzņēmējdarbība. Vienlaikus viņa norādīja, ka šis laiks ir unikāls attālināto darba iespēju dēļ. Savukārt Tomsons pauda, ka nepieciešams aktīvāk informēt uzņēmējus par pieejamo darbaspēku, kā arī piebilda, ka pašreizējā pabalstu sistēma, kas radīta inteliģentam sabiedrības modelim, lauku reģionos nedarbojas, jo cilvēkiem bieži vien pietiek ar minimumu un tas kropļo darba tirgu.

Konkurentu jautājumi

Tā kā no Alūksnes novada raidījumā piedalījās tikai divi kandidāti, oponentu jautājumu nebija, taču tā vietā Langratei un Tomsonam nācās atbildēt uz tādiem izaicinošiem skatītāju jautājumiem kā “vai Alūksnes novadā ir korupcija?”, “par kuru deputātu neieteiktu balsot šajās vēlēšanās?” un “ko kandidāts savā profesionālajā darbībā sasniedzis tādu, lai vispār kvalificētos kļūt par deputātu?”. Abi kandidāti viens otram jautājumus neuzdeva, jo bija gatavojušies iztaujāt oponentus, kas novadu vadījuši līdz šim. Langrate būtu gribējusi iztaujāt pie varas esošos par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem un par sociālo jomu, savukārt Tomsons būtu interesējies par novada vadītāju viedokli, vai vienā no mazākajiem Latvijas novadiem domes priekšsēdētājam tiešām ir nepieciešami “divi vietnieki ar dāsnu atalgojumu”.

Priekšvēlēšanu debates turpinās! 

ReTV un TVNET komandas no 17.maija līdz 1.jūnijam kopumā testēs 15 pašvaldības, aicinot partiju sarakstu līderus uz debatēm. Pirmie 17.maijā debatēja Bauskas novada deputātu amata kandidāti, bet rīt tiks vētīti divi novadi - plkst.18 kanālā ReTV būs skatāmas aizraujošas Līvānu novada deputātu amata kandidātu debates, bet plkst.21.25 vēlētāji varēs iepazīties ar politisko piedāvājumu Cēsu novadā. Pēc pusnakts abi raidījumi tiks publicēti portālā TVNET, kur tie vēlētājiem būs pieejami jebkurā laikā. 

17.05. 21:25 Bauskas novads

18.05. 18:00 Alūksnes novads

19.05. 18:00 Līvānu novads

19.05. 21:25 Cēsu novads

21.05. 21:25 Daugavpils

22.05. 21:30 Jelgava

23.05. 21:30 Jēkabpils novads

24.05. 21:25 Jūrmala

25.05. 18:00 Saulkrastu novads

26.05. 18:00 Valkas novads

26.05. 21:25 Liepāja

28.05. 21:25 Tukuma novads

29.05. 21:30 Ogres novads

30.05. 21:30 Valmieras novads

01.06. 18:00 Ventspils novads

2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.

Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem

Foto: NEPLP/Publicitātes foto
Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu