Izbeigtajā tā dēvētajā "būvnieku karteļa krimināllietā" process sāts novēloti, bet, ja Konkurences padome karteli pierādīs, sodi būs "ļoti lieli un būtiski", svētdien TV3 raidījumā "Nekā personīga" sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja Anda Rumjanceva
KNAB ierakstītās sarunas atpūtas kompleksā “Taureņi”, kur uzņēmējs Māris Martinsons regulāri tikās ar politiķiem, uzņēmējiem un baņķieriem, jau devušas pamatu vairākām KNAB krimināllietām, no kurām dažas jau atrodas tiesā. Tā saucamā būvnieku lieta jaunu pavērsienu ieguva 2015.gadā, kad atklājās, ka ne vien pirtī Babītes novadā, bet arī Jūrmalā neoficiāli vismaz divas reizes mēnesī tiekas būvniecības smagsvari, lai sadalītu valsts un pašvaldības iepirkumus visā Latvijā.
Būvnieki viens otram stāstīja par amatpersonu kukuļošanu, un tika konstatēti nopietni konkurences likumu pārkāpumi, tomēr netika iegūti pārliecinoši pierādījumi un maija vidū KNAB pieņēma lēmumu procesu izbeigt.
Trīs gadu garumā KNAB sarunas ieraksta arī Lielupē, bijušā zvejnieku kolhoza “Jūras līcis” teritorijā. Lai gan kā teritorijas īpašnieks publiski ir zināms Andris Šķēle, šajās neoficiālajās būvnieku sarunās kā saimnieki jūtas Guntis Rāvis un Māris Martinsons.
No sarunām mājiņā “Jūras līča” teritorijā izriet, ka
būvnieki vienojušies, kurš gūst uzvaru kurā pašvaldības vai valsts iepirkumā, vienojas par cenām un cenšas strikti pie šā nelegālā saraksta pieturēties.
Objektu ir daudz, sākot no Mežaparka estrādes līdz pat skolām, peldbaseiniem, ceļiem. Lai panāktu vēlamo, būvniekiem vajadzīgi sakari iepirkumu komisijās, savs cilvēks, kurš raksta konkursa nolikumu, un nepieciešams, lai pārējie nelegālās vienošanās dalībnieki pieturas pie solītā un pēkšņi nestartē konkursā objektā, kas "pienākas" citam. Būvnieki apspriež, ka sarežģītākās situācijās ir jāpiekukuļo amatpersonas, kas var ietekmēt iepirkuma rezultātu. Tas darīts slēpti, visbiežāk caur ziedojumiem politiķu hobijam. Retāk nauda maksāta tieši.
Uz neoficiālajām sanāksmēm Jūrmalā sanāk būvniecības smagsvari, kuri tajā brīdī vai nu ir kompānijas valdē vai īpašniekos, vai kuriem ir ietekme pār uzņēmumu. Karteļa sarunās piedalās Guntis Rāvis un Ivars Millers no “Skonto būves”, Māris Martinsons, kas pārstāv “Velvi”, Armands Garkāns no “Binders” un “Arčers”, Artjoms Milovs no “LNK Industries”, Ainārs Pauniņš un Didzis Putniņš no Re&RE, kompāniju “Merks” pārstāv Oskars Ozoliņš, uz sarunām nāk arī Juris Kravalis no “Abora”, Māris Saukāns no “RBSSKALS” un Valdis Koks no “Re&Re Būves”.
Vienam no karteļa dalībniekiem - Armandam Garkānam - ir pieredze ar celtniecību Valmierā. “Arčers “ tur būvējis baseinu.
2016.gada vasarā Garkāns ar Martinsonu spriež, kam pienāktos būvēt daudzstāvu sociālās mājas, par kurām "Valmieras namsaimnieks" izsludinājis konkursu vairāk nekā 6 miljonu eiro vērtībā.
Tikšanās laikā atpūtas kompleksā "Taureņi" Martinsons ar Garkānu runā, ko darīt ar Valmieru. Martinsons apgalvo, ka viņu mierā neliekot Valmieras mērs Jānis Baiks un Klāvs ar to, visdrīzāk, domājot Klāvu Olšteinu. Garkāns atsaucas uz kādu pagātnes darījumu, kur esot devis “kukulī” 50 000 eiro. Arī šoreiz viņš esot tādu summu gatavs dot Martinsonam, kurš sola parunāt ar Baiku, lai sociālo māju projekts tiktu Garkāna uzņēmumam.
Martinsons citā sarunā ar Rāvi savukārt runā, ka pēc būvnieku slepenās vienošanās saraksta Rāvim pienākas būvēt jauno vieglatlētikas stadionu Valmierā. Tā cena ir 17 miljoni, un tam naudu dod gan valsts, gan pašvaldība. Tomēr Martinsons saka, ka Rāvim jau pietiekot citu objektu un ka stadionu Martinons gribot pats - uz pusēm ar “LEC”.
Būvnieki apspriež, ka jāiedod Valmieras mēram Jānim Baikam vajadzīgais nolikuma variants, lai kvalificētos tikai zināmās kompānijas. Martinsons to apņemas garantēt
un piebilst, ka tas kārtojams caur ziedojumiem Valmieras basketbola klubam. Tobrīd klubu vada Guntars Galvanovskis. “Nekā personīga” zināms, ka Galvanovskis ir viena no 8 personām, pret kurām KNAB sāka šo kriminālprocesu.
Tomēr abos iepirkumos, kurus uzņēmēji it kā savstarpēji sadala, uzvar pilnīgi citi uzņēmumi.
Tiesības būvēt Daliņa stadiona iegūst somu uzņēmums “Lemminkainen”, bet sociālās mājas uzbūvē “Monum”, kompānijas, kuru cilvēki neoficālajās būvnieku sarunās nepiedalās. Valmieras basketbola klubam tiešām ir ziedojuši uzņēmēji, kuri saistīti ar būvniecības projektiem Valmierā, taču KNAB pārbaudījis, ka ziedojumi izlietoti sportistu vajadzībām un nav pārliecinošu pierādījumu, ka ziedojumi vērtējami kā kukuļi.
"Šajā gadījumā mēs esam konstatējuši iespējamos ziedojumus un personas, kas to ir ziedojušas, bet atkal mums trūkst saites starp šo te ziedošanu un amatpersonu. Jo mēs nevaram pateikt, kā šī nauda nonāca un vai vispār nonāca līdz amatpersonai," KNAB izmeklētāja Rumjanceva.
Baiks savukārt žurnālistiem norādīja, ka nevar komentēt sarunas, kurās pats nav piedalījies.
Taču daļēji apstiprinās neoficiālajās būvnieku sarunās runātais par citu bagātu pašvaldību - Jūrmalu.
Rāvis sūdzas, ka viņam ir grūtības tikt pie Lielupes vidusskolas ēkas rekonstrukcijas projekta. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā redzams, ka 2016.gada septembrī “Skonto būve” iegūst šo 13 miljonu eiro vērto Jūrmalas pilsētas domes pasūtījumu.
2016.gada 3.jūlijā Māris Martinsons stāsta Armandam Garkānam, ka iepriekšējā dienā “par vienu štelli” esot personīgi devis 25 000 eiro Jūrmalas mēram Gatim Truksnim. To esot darījis arī Rāvis.
Truksni, kurš sarunu noklausīšanās laikā ir Jūrmalas domes priekšsēdētājs un Zaļās partijas biedrs, tiesībsargiem noliedza, ka būtu saņēmis kādus pretlikumīgus maksājumus sev vai partijai. Viņš nepazīstot ne Martinsonu, ne Rāvi, un viņam neesot nekādu mantisku attiecību ar viņiem.
“Nekā personīga” gan norāda, ka
laikā, kad notiek šīs Trukšņa tikšanās ar Rāvi, Jūrmalas mērs aprīko savu dzīvokli uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes apartamentos un iepērk dārgas mēbeles un paklāju, maksājot par tiem skaidrā naudā, kas ievērojami pārsniedz mēra algu.
Persiešu paklāja cena ir 20 000 eiro, taču dārgos pirkumus Truksnis savā amatpersonu deklarācijā neuzrādīja.
KNAB būvnieku lietas ietvaros izdevies fiksēt, ka uzņēmējs Rāvis vedis Truksni uz bijušā zvejnieku kolhoza “Jūras līcis” teritoriju un Jūrmalas mēram stāstījis par savām iecerēm šajā īpašumā. Rāvis izvadājis Truksni arī uz daudzdzīvokļu māju kompleksu “Kado Karim” Dzintaros. Šajā ekskluzīvajā māju kompleksā “Skonto Būve” bija galvenais būvuzņēmējs.
Uz KNAB jautājumu, kāpēc Truksnis braucis uz teritoriju, kam nav nekāda sakara ar pašvaldības zemi, Jūrmalas mērs neesot varējis atbildēt, jo neatcerējies.
Zaļo partiju Rāvis sarunās piemin vairākkārt. Viņš stāsta, ka caur "Zaļās partijas" biedru Raimondu Vējoni esot kārtots 200 000 eiro liels maksājums no viņa puses partijai.
Nauda esot, Rāvja vārdiem runājot, sazīmēta vairākām avīzēm, sporta klubiem.
Taču Vējonis, atstājot aizsardzības ministriju un kļūstot par Valsts prezidentu, neesot, pēc Rāvja domām, pildījis solīto, lai “Skonto būve” vinnētu aizsardzības ministrijas iepirkumos.
Viesturam Sileniekam, tobrīd vēl Zaļās partijas biedram, 2016.gada augustā Rāvis stāsta, ka ir zaļās partijas atbalstītājs un ka neprasot, kā tiekot tērēta viņa partijai dotā nauda. Vējonis esot solījis, ka neaizmirsīs būvnieku, kad armijai nākšot "lielās naudas". Taču nekas no solītā netiekot pildīts, jo aizsardzības ministrijas iepirkumos uzvarot "Vienotības" atbalstītāji Pīlēns un Garkāns.
Arī pusgadu vēlāk Rāvis vēlreiz uzsver 200 000 lielo maksājumu Zaļajai partijai, ko esot lūdzis Vējonis. Rāvis sūrojas Martinsonam, ka nekam nederot ne finanšu ministre Reizniece, ne premjers Kučinskis, kuri tobrīd pārstāv ZZS, un ka partija vēl nākšot pie viņa uz vēlēšanām un lūgšoties, lai viņiem dod naudu.
Rumjanceva skaidro, ka šajā gadījumā izmeklēšanu sarežģīja apstāklis, ka runa bija par pagātnes notikumiem: "Nekā konkrētāka tur nav, izņemot šie te minētie 200 000 un šī te frāze, ka “kaut ko sazīmējām”. Mums jāsaprot, ka arī politisko partiju finansēšana (iespējams, nelikumīga) ir latents noziegums un mums ne vienmēr būs iespējams konstatēt naudas kustības ķēdi no konkrēta uzņēmēja uz politiskās partijas kasi. Un te jāņem vērā, ka juridiskas personas nevar ziedot, var ziedot tikai fizikas personas."
Nopratināts kā liecinieks, Vējonis KNAB izmeklētājiem sacījis, ka Rāvi pazīst, ir tikušies, bet kategoriski noliedza iespējamu pretlikumīgas naudas saņemšanu, lai nodrošinātu Rāvja intereses. “Nekā personīga” Vējoni aicināja uz interviju, bet ar sekretāres starpniecību saņēma ziņu, ka papildus tiesībsargiem stāstītajam bijušajam aizsardzības ministram un Valsts prezidentam nekas nav piebilstams.
Martinsons sarunās stāsta par kukuļiem, kas it kā doti vēl citiem politiķiem – Anrijam Matīsam, Dzintaram Zaķim un Solvitai Āboltiņai, kuri visi tobrīd pārstāv “Vienotību” . Martinsons lielās, ka devis 60 000 “Vienotības” līderei Solvitai Āboltiņai caur viņas vīru, taču nekonkretizē, par kādu darījumu.
Āboltiņa raidījumam nosūtīja ziņu, ka neatceras, ka būtu saukta uz KNAB kā lieciniece, kaut KNAB lēmums liecina par pretējo.
Āboltiņa neesot iesaistīta nekādos apšaubāmos darījumos, un viņas sirdsapziņa “Vienotības” vēlētāju priekšā esot tīra.
Sarunās Martinsons stāsta par dažādām tēmām. Arī par to, ka spējot nodrošināt balsojumus Saeimā, piemēram, lai “Saskaņa” nebalsotu par pamatkapitāla palielināšanu uzņēmumā “Airbaltic”. "Saskaņas" līderis Urbanovičs sarunas sauc par murgu, jo "Saskaņa" kā opozīcija balsojot pret koalīcijas lēmumiem un tam nav nekāda sakara ar Martinsonu.
Sarunās izskanējušos faktus KNAB centās pārbaudīt, taču kratīšanās izņemtie datu nesēji nedeva papildu pierādījumu būvnieku apspriedēs stāstītajam, un maijā KNAB būvnieku lietu izbeidza. Lai gan tiesībsargi apzinās, ka sabiedrība būs vīlusies, ka rezonansi izraisošā lieta beidzas ne ar ko, valsts nevar atļauties gadiem ilgi tērēt resursus procesam, kuram nav lielas izredzes.
"Procesa mērķis jau nav sodīšana. Procesa mērķis ir taisnības noskaidrošana. Un šajā gadījumā, ja, varbūt birojam neizdevās iegūt šos te papildu pierādījumus, kas liecina par kukuļošanu, bet birojs konstatēja šos te būtiskos konkurences tiesību pārkāpumus, un runa ir par karteli, kas ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem. Gadījumā, ja tie tiks pierādīti, tad rezultāts būs sabiedrības liels labums. Jo būs šie te ļoti lielie un būtiskie sodi!" domā Rumjanceva.
Konkurences padome par būvniecības karteli pie atbildības plāno saukt 18 uzņēmumus
Vienlaikus ar KNAB būvnieku lietu, pārbaudi par iespējamiem konkurences aizliegumiem sāka Konkurences padome. Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām,
aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli ir pret 18 būvniecības uzņēmumiem, kuru vidū ir visas lielākās Latvijas būvkompānijas -
SIA “Skonto būve”, SIA “Velve”, SIA “RERE būve”, SIA “RE&RE”, SIA “RERE meistari”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas Energoceltnieks”, SIA “LNK Industries” SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “RBSSKALS”, SIA “Latvijas tilti”, SIA “Merks”, SIA “Kodols M”, SIA “Monum”, SIA “Enfort”, SIA “Abora”, SIA “Ostas Celtnieks”, SIA “UPB”.
Trīs gadu garumā KNAB ierakstītajās sarunās dzirdams, ka uzņēmēji vienojas par kopumā 78 būvniecības objektiem visā Latvijā. Sarunas patlaban analizē Konkurences padome, kurai lēmums par naudas sodiem tai jāpieņem līdz 1.augustam. Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem, un Konkurences padomei pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.
Konkurences padome var piespriest naudas sodu 5 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada apgrozījuma. Un tikai vienai kompānijai “Velve” vien apgrozījums pērn bija 52 miljoni.