Svarīgi, lai cilvēks apzinātos, ka tas, kas ar viņu notiek, ir vardarbība
Psiholoģe Karīna Strode par vardarbības pazīmēm

FOTO: Shutterstock

Parasti, skarot tēmu par vardarbību ģimenē, tiek runāts par sievietēm kā upuriem un vīriešiem kā varmākām, un statistiski tas ir pamatoti, jo no fiziskās vardarbības, tostarp arī ar letālu iznākumu, parasti vairāk cieš tieši sievietes. Protams, dzimumam ir nozīme, jo sieviete fiziski ir mazāk spēcīga, bieži viņai ir zemāk apmaksāts darbs, un tādēļ viņa ir arī finansiāli atkarīgāka, tomēr patiesība ir tāda, ka vardarbība ģimenē var skart jebkuru. Svarīgākais ir to pamanīt, atpazīt un neklusēt

"Runājot par šo tēmu, es apzināti izvairos nodalīt dzimumus, jo tas, ka no vardarbības ģimenē cieš tikai sievietes, ir viens no mītiem,” sociālās kampaņas "Pamani vardarbību" ietvaros portālam TVNET skaidro psiholoģijas un KBT centra "​Intellego" kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Karīna Strode.

Psihoterapeite Karīna Strode FOTO: Aija Krodere

Viņa norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks apzinātos, ka tas, kas ar viņu notiek, ir vardarbība, un spētu to atpazīt. "Ja par fizisku pāridarījumu ir maz šaubu – parasti gan upuris, gan varmāka apzinās, ka tā ir vardarbība, kaut gan arī šajos gadījumos tāpat darbojas noliegšana un minimizēšana, – tad ar pārējiem vardarbības veidiem ir tā, ka ļoti bieži ne upuris, ne varmāka to neuzskata par vardarbību, jo tur nav klāt šī fiziskā pāridarījuma akta."

Kā pamanīt vardarbību?

“Ar pazīmēm ir tiešām sarežģīti, jo, ja fiziskās vardarbības pazīmes ir relatīvi vienkāršāk pamanāmas, tad pārējās nereti nav tik vienkārši ieraudzīt. Nu, piemēram, mēs varam sajust, ka cilvēkam ir kaut kāds izmainīts, negatīvs fons – viņš ir trauksmains, bailīgs, čīkstulīgs, nepārliecināts, par daudz atvainojas, pārāk jūtīgi uztver kritiku,” norāda psiholoģe, piebilstot, ka no otras puses tās ir pārāk nespecifiskas pazīmes, “mēs nevaram droši zināt, ka tas ir tiešām ir saistīts ar vardarbību ģimenē, varbūt tāds šis cilvēks ir jau no bērnības vai arī to ir ietekmējuši kādi pilnīgi citi apstākļi.”

Specifiskās pazīmes – ievainojumi, skrambas, zilumi, mežģījumi, lūzumi – ir vairāk saistītas ar fizisko vardarbību. Un, kas pats svarīgākais, – skaidrojumi, kas nešķiet īsti piemēroti.

5

Proti – traumas ir pārāk bieži un skaidrojumi ir ne līdz galam adekvāti, cilvēks pēkšņi sācis bieži sasisties, paklupt. Psiholoģe norāda, ka, protams, var būt arī tā, ka tiešām cilvēks ir sasities, un, ja vien viņš pats neapliecina vardarbības faktu, mēs nevaram par to būt droši, bet ir viena lieta, pēc kuras var ieslēgties signāls, ka kaut kas tomēr varbūt nav līdz galam kārtībā, un tas ir veids, kā cilvēks skaidro, kas ar viņu notiek.

“Ja parādās minimizēšana un nivelēšana “Ai, šis jau tāds nieks! Tas jau nekas!” – situācijās, kuras mums nebūt neliekas “nieks” un “normāli”, tā varētu būt zīme par izmainīto normalitāti. Reizēm cilvēks sarunā pats var pat diezgan tieši pieminēt kaut kādus konkrētus faktus, kas viņam neliekas nekas īpašs: “Man ir mašīnā uzlikta novērošana, jo, nu mēs te ar vīru sabļaustījāmies, viņš mani apsaukāja.” Un tas tiek pasniegts kā tāds joks. Vai: “Vīrs man katru dienu brauc pakaļ uz darbu, viņš ir traki greizsirdīgs – domā, ka es uzreiz skriešu satikt savu mīļāko.” Ja tāda informācija no cilvēka izskan atkārtoti, tad tam varētu pievērst uzmanību, jo tur varētu apakšā atklāties kaut kādas lietas, kas nav īsti normālas,” speciāliste brīdina.

Pazīmes, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, jo tās var liecināt par fizisku vardarbību:

  • Ievainojumi;
  • Minimizēšana – ievainojumu un apkaunojumu nozīme tiek samazināta, skaidrojot ar kaut kādiem apstākļiem;
  • Pastiprināta sevis vainošana;
  • Nepiemērots apģērbs, kas, iespējams, nosedz zilumus vai citas traumas;
  • Saulesbrilles nepiemērotos laikapstākļos.

Arī darba vidē nevajadzētu ignorēt izmaiņas cilvēka uzvedībā:

  • Izmaiņas darba apmeklējumā – agrāk bija ļoti precīzs, pēkšņi biežāki kavējumi;
  • Regulāra uzturēšanās darbā pēc darba laika beigām;
  • Plānoto tikšanos pārcelšana;
  • Bailīgums, raudāšana, tramīgums, nomāktība;
  • Biežas slimības lapas ar dīvainiem pamatojumiem;
  • Izmaiņas izpildījumā – cilvēks agrāk strādājis labi, sāk kavēt termiņus;
  • Lēnāks darba temps, koncentrēšanās grūtības.

Karīna Strode skaidro, ka, uzskaitītās pazīmes, protams, ne vienmēr var liecināt par vardarbību ģimenē, bet, ja šīs pazīmes parādās pēkšņi, – tās var būt viens no elementiem, kas kopā ar citiem elementiem var norādīt uz to. Specifiskāka pazīme var būt partnera iejaukšanās darbinieka darba dzīvē: negaidīta ierašanās darba vietā; bieži zvani darbiniekam, viņa kolēģiem vai vadītājam, skaidrojot, kā iet un ko dara; puķes un dāvanas bez īpaša iemesla; vešana uz darbu un sagaidīšana ik vakaru.

Neignorē savu intuīciju

Psiholoģe iesaka neignorēt arī subjektīvās sajūtas, jo nereti mēdz būt tā, ka redzamu vardarbības pazīmju nav, bet intuīcija saka priekšā, ka kaut kas nav kārtībā. “Pēc būtības intuīcija, tās ir nenoformulētas zināšanas, kad mēs kaut kādas lietas pamanām, bet vēl nevaram sasaistīt noteiktā sistēmā vai nevaram caur analīzi tikt pie tā, kas īsti notiek, kaut gan ir sajūta ka kaut kas ir mainījies. Piemēram, ja agrāk cilvēks bija dabisks, autentisks, teica to, ko domāja, bet tagad šķiet, ka viņš kaut ko slēpj, mānās. Intuīcijai var dot signālus arī tas, ka cilvēka ķermeņa valoda nesakrīt ar to, ko viņš saka, – teic, ka jūtas labi, bet ķermeņa valoda pauž ko pavisam citu.”

Bieži vien pazīmes var nebūt specifiskas un no malas pamanāmas.

“Ļoti bieži var būt, ka sieviete vai vīrietis izskatās veiksmīgi, labi ģērbti, darba vidē pat visai pašapzinīgi un veiksmīgi, bet vardarbība mājas apstākļos tomēr ir,"

5

norāda Strode. Tādēļ tas, ko būtu svarīgi ņemt vērā gan apkārtējiem, gan kolēģiem darba vidē, – veidot sarunu, jautāt, atsaucoties uz konkrētiem faktiem, konkrētām izmaiņām, kas ir pamanītas, un prasīt: “Varbūt kaut kas tavā dzīvē nav kārtībā? Varbūt ir kaut kas, ko tu gribi pastāstīt?” Lai rosinātu atklātu sarunu, būtu svarīgi labāk neminēt savas versijas par to, kas varētu būt noticis, jo tas drīzāk var norobežot sarunas partneri izvairīties no atbildēm, iesaka psiholoģe.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

Cietušie palīdzību var meklēt pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr.: 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr.: 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"

Ezera iela 21, Rīga

Tālr.: 67012515, 67398383

E-pasts: gimenes@krize.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr.: 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"

Talsu iela 39, Ventspils

Tālr.: 63661515, 22012434

E-pasts: pasparne_kc@inbox.lv

Nodibinājums "Centrs Valdardze"

Raiņa iela 9f, Valmiera

Tālr.: 64220686

E-pasts: valdardze@inbox.lv

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.

Uz augšu
Back