/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2021/06/01/13815763t1hb641.jpg)
Igaunija no šodienas uz visu jūniju pārņem ANO Drošības padomes prezidētājvalsts pienākumus.
Kā norādīts Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, šai laikā paredzēts pievērst lielu uzmanību jaunajiem drošības apdraudējumiem.
Būtisku vietu domāts ierādīt drošības situācijai Baltijas reģionā. Turpinot uzturēt Drošības padomē Afganistānas tēmu, Igaunija plāno dot savu ieguldījumu situācijas uzlabošanā šai valstī.
Ņemot vērā Baltkrievijas jautājuma aktualizēšanos, Igaunija apņēmusies vajadzības gadījumā operatīvi reaģēt uz notikumiem un noturēt šo tematu padomes uzmanības lokā.
Savas prezidentūras laikā Igaunija arī centīsies pilnveidot Drošības padomes darba metodes un padarīt to caurskatāmāku.
Pērn Igaunija uz diviem gadiem kļuva par ANO Drošības padomes dalībvalsti, bet padomes prezidētājvalsts statusā jau darbojās pagājušā gada maijā.
ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām - ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna, kā arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.
Pērn līdz ar Igauniju nepastāvīgās dalībvalsts statusu ieguva Nigēra, Tunisija, Sentvinsenta un Grenadīnas un Vjetnama, bet šogad tām pievienojušās Indija, Īrija, Kenija, Meksika un Norvēģija.