Ikstens: Lielais zaudētājs pašvaldību vēlēšanās ir praktiski visu domju leģitimitāte

Latvijas Universitātes profesors, EUVOX2014 projekta Latvijas komponentes koordinators Jānis Ikstens piedalās organizācijas "Iniciatīva Eiropai" un Eiropas Parlamenta komunikācijas ģenerāldirektorāta atbalstītā projekta "EUVOX 2014" jeb Eiropas daudzvalodu balsošanas aplikācijas prezentācijā. FOTO: Zilgma Kukle/LETA

Partija "KPV LV" ir vieni no lielākajiem zaudētājiem pašvaldību vēlēšanās, iegūstot viena deputāta mandātu, salīdzinoši vāji startējusi arī partija "Progresīvie" un Jaunā konservatīvā partija (JKP), norādīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Viņš pieļāva, ka JKP tā neuzskata, jo partija būs pārstāvēta 16 vietvarās, nevis septiņu pašvaldību domēs kā līdz šim. Ikstena ieskatā, JKP varētu domāt, ka tas ir solis uz priekšu, bet, ņemot vērā, ka partija ieguva mazāk pārstāvniecību, nekā bija kandidējuši, tad par milzīgiem panākumiem nenāktos runāt.

Savukārt, runājot par vēlēšanu uzvarētājiem, politologs minēja "Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) puduri", kurā ietilpst ne tikai ZZS, kas vietām startēja atsevišķi, bet arī Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija "Latvijai un Ventspilij" un Liepājas partija. Pēc Ikstena paustā, "ZZS pudurim" vēlēšanās ir gājis labi, tomēr aktuāls ir jautājums, cik daudzas no iegūtajām vietām būs iespējams pārvērst dalībā vietējās koalīcijās, iegūtajos domju priekšsēdētāju amatos. Viņš norādīja, ka tas būs atkarīgs no sarunām, kādas notiks pašvaldību līderu līmenī.

"ZZS jau pirms vēlēšanām bija atkopušies no tā trieciena, ko partija piedzīvoja 2018.gada vēlēšanās.

1

ZZS nacionālā līmeņa pārstāvji droši vien ir gatavi atkal cīnīties un panākumi pašvaldību vēlēšanās ir kā papildu arguments, ko ZZS noteikti izmantos arī Saeimas vēlēšanās," sacīja politologs, norādot, ka vēlēšanās labi startējusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un nacionālajā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA).

"Tie varētu būt skaitliskie uzvarētāji, bet mēs varam uz šo jautājumu paskatīties mazliet filozofiskāk. Droši vien lielais zaudētājs ir praktiski visu domju leģitimitāte. Es nerunāju par to likumības izpratnē, bet vadoties no sabiedrības atbalsta. Šī leģitimitāte cietīs visus turpmākos četrus gadus no tā, ka daudzas domes nav ievēlētas pat ar vienu trešdaļu balstiesīgo pilsoņu līdzdalību," sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.

Tāpat viņš norādīja, ka šajās vēlēšanās par lielajiem uzvarētājiem var uzskatīt iepriekšējos domju vadītājus, jo, ja aplūko vēlēšanu rezultātus, tad neatkarīgi no partiju izkārtnēm, viņi ir guvuši lielu atbalstu.

Tas, pēc politologa domām, liecina par to, ka iedzīvotāji, kas piedalījās vēlēšanās, novērtēja domju vadītāju profesionalitāti, rīcībspēju un sasniegumus.

1

"Tā ir labā ziņa, kas noteikti aizmirsīsies brīdī, kad sāksies čīkstēšana par to, ka domēs strādā aizsēdējušies politiķi. Kopumā mēs varam redzēt, ka viena daļa sabiedrības ir visnotaļ apmierināta ar to, kas notiek pašvaldībās. Protams, lielais nezināmais jautājums ir par to, kas notiktu, ja uz vēlēšanām atnāktu nevis viens trešdaļa balstiesīgo, bet puse no balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Es neizslēdzu, ka rezultāts varētu būt citādāks," sacīja Ikstens.

Runājot par JKP rezultātiem vēlēšanās, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns norādīja, ka, iespējams, JKP kā salīdzinoši jauna partija neprata identificēt tādus pašvaldību politiķus, kuriem ir veiktspēja un kuriem iedzīvotāji uzticas. Ikstens norādīja, ka tas nav pārmetums partijai, jo "pāris gadu laikā šādus politiķus izdiedzēt uz palodzes puķu podā nav iespējams".

"Tam ir nepieciešams ilgs laiks, lai cilvēks izveidotos par atzīstamu politisko līderi. Šeit drīzāk ir jautājums par to, ka JKP nespēja piesaistīt pašvaldību līderus, kuri sāka klejot apkārt un kuri varbūt nebija īpaši pārliecināti par savām iepriekšējām politiskajām partijām. Šajā ziņā partija "Latvijas attīstībai" (LA), kura kontrolēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), pilnībā šo savu resursu izmantoja," skaidroja politologs.

Viņš atzīmēja, ka LA pašvaldību vēlēšanās ir startējusi ļoti labi, tomēr viņš nepiekrīt LA valdes līdzpriekšsēdētājam Ivaram Ijabam, kurš stāsta par partijas "ģeniālo programmu un fantastisko līdzšinējo darbību, kas izklausās pēc diezgan klišejiskiem skaidrojumiem, kuriem nav nekāda sakara ar realitāti".

Ikstena ieskatā, partijas darbība VARAM ļāva tiešāk uzrunāt un piesaistīt partijai pašvaldību politiķus. Viņš pieļāva, ka politiķi, kas pieslējušies LA, mainoties situācijai, tikpat viegli partiju pametīs. Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāna domām, tie nebūs lojāli šīs partijas pārstāvji.

Politologs akcentēja, ka vēlēšanās panākumus guvušas tās partijas, kuras ir spējušas atrast veiktspējīgus vietējā līmeņa līderus un, runājot par partiju izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka ne visi vietējā līmeņa līderi ir gatavi doties "lielajā politikā". Viņš norādīja, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki izvēlas, par ko nodot savu balsi, vadoties no citiem principiem, nekā tiek ņemti vērā pašvaldību vēlēšanās.

Komentējot LRA rezultātus, Ikstens norādīja, ka partijas reitingos tas varētu iedot īslaicīgu impulsu, kas līdz rudenim būs jau apdzisis un pašvaldību vēlēšanu efekts būs izzudis. Politologs atzīmēja, ka, skatoties, cik labi partijai ir gājis pašvaldību vēlēšanās, nav nekādu garantiju, ka tikpat sekmīgas LRA būs Saeimas vēlēšanas. Viņa ieskatā, runa ir par to, ko LRA darīs un kā veidos attiecības ar NA, proti, vai sadarbība attīstīsies vai neattīstīsies, cik lielā mērā partijas uzlūkos viena otru kā konkurentus.

Pievēršoties "Jaunās vienotības" (JV) un NA rezultātiem vēlēšanās, Ikstens uzsvēra, ka JV bija svarīgi nostiprināt savu klātbūtni pašvaldībās, ņemot vērā 2018.gada Saeimas vēlēšanās piedzīvoto, kur partija teju pašās beigās iekļuva Saeimā.

"Es domāju, ka JV jūtas apmierināti ar rezultātu, tāpat kā NA, kura būs pārstāvēta 34 pašvaldību domēs. NA startēja gan atsevišķi, gan kopīgos sarakstos un partija ir nostartējusi līmenī bez dramatiska zaudējuma," atzīmēja politologs.

Uz augšu
Back