Ostu pārvaldības reforma Saeimas komisijā tiek konceptuāli atbalstīta

Rīgas osta. Ilustratīvs foto. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šodien pirmajam lasījumam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvji nodeva likumprojekta "Par ostām" grozījumus. To ietvaros paredzēts reformēt ostu pārvaldību, padarot Rīgas un Ventspils ostas par kapitālsabiedrībām.

Deputāti likumprojektam noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20.augustam, kam piekrita gan Satiksmes ministrijas, pašvaldību un ostu komersantu pārstāvji, kuri sēdes laikā pauda, ka tas nepieciešams likumprojekta apjomīguma un nozīmības dēļ.

Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.

Patlaban likumprojektā ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kapitāldaļas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40% būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20% - Finanšu ministrijai, 20% - Ekonomikas ministrijai, 20% - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Vienlaikus komisijas sēdē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka akciju sadalījums starp ministrijām varētu būt citāds, Satiksmes ministrijai esot atbildīgai par 100% kapitālsabiedrību akciju.

3

Likumprojektā piedāvāts, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Privātā sektora līdzdalībai likumā iecerēts ietvert jaunu pantu, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurā būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību. Kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē, paredz likumprojekts.

Tāpat paredzēts noteikt, ka valdībai līdz 2023.gada 31.martam jāizvērtē Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultāti un akciju sabiedrības "Ventas osta" saimnieciskā darbība, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpilde. Valdībai arī būs jāpieņem lēmums, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas.

Savukārt mazajām ostām paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt kapitālsabiedrību. Pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību, būs nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas - gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem, paredz izmaiņas.

Pašlaik likums noteic, ka ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā.

Taču likumā Rīgas un Ventspils ostām ir katrai atsevišķa modeļa kārtība.

3

Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi "Likumā par ostām" trīs lasījumos vēl jāpieņem Saeimai.

Uz augšu
Back