Saistībā ar Saeimā šodien pieņemto lēmumu izdot "Saskaņas" Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai, aģentūra LETA publicējusi Ādamsona biogrāfiju, kurā aprakstīta politiķa karjera gan Padomju Savienībā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ādamsonam kā bijušam Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekam iepriekš ir bijis liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču viņš ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu panāca tiesības kandidēt.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ādamsons dzimis 1956.gadā. 70-tajos un 80-tajos gados viņš mācījies Kijevas Augstākajā politiskajā jūras karaskolā un PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursos.
80-tajos gados Ādamsons strauji kāpis pa karjeras kāpnēm. 1979.gadā viņš iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, tajā pašā gadā beidzis Kijevas Augstāko jūras politisko karaskolu ar specialitāti "kara - politiskais stūrmanis jūras kara flotē". No 1979.gada oktobra līdz 1981.gada augustam viņš bijis Sahalīnas apgabala Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.
No 1981.gada augusta līdz 1984.gada janvārim Ādamsons Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, bijis Jūras kara flotes daļas politdaļas priekšnieka palīgs komjaunatnes darbā, bet no 1984.gada janvāra līdz 1986.gada oktobrim - Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.
Ādamsons 1986.gada jūlijā beidza desmit mēnešu PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursus un ieguva 2.ranga pretzemūdeņu kuģa kapteiņa pakāpi. Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, no 1986.gada oktobra līdz 1987.gada maijam viņš bija Jūras kara flotes kuģa komandiera vecākais palīgs, bet no 1987.gada maija līdz 1990.gada oktobrim - Jūras kara flotes 3.ranga kuģa komandieris.
1989.gadā Ādamsons izstājies no PSKP, bet Latvijā atgriezies 1992.gada jūnijā.
Līdz tam, no 1990.gada oktobra līdz 1991.gada septembrim Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, Ādamsons bijis Jūras kara flotes daļas štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā, bet no 1991.gada septembra līdz 1992.gada maijam Nahodkā, Piejūras apgabalā, - Jūras kara flotes 2.apmācību centra komandiera vietnieks.
Atgriežoties Latvijā, Ādamsons uzrakstīja iesniegumu aizsardzības ministram iesaukt viņu uz brīvprātības principa Aizsardzības spēkos dienestam par Jūras karaspēku vecāko virsnieku. 1992.gadā Ādamsons tika iecelts par Jūras spēku pārvaldes vecākā virsnieka vietas izpildītāju, vēlāk - par Jūras spēku pārvaldes vecāko virsnieku.
Divu gadu laikā, līdz 1994.gadam, Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris.
Kopš 90-tajiem gadiem Ādamsons ieņēmis dažādus politiskus amatus.
Kā dažādu politisku spēku pārstāvis viņš bijis iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts.
Piemēram, 1999.gadā Ādamsons atbrīvots no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amata, jo nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik prokuratūra, veicot pārbaudi Ādamsona lietā saistībā ar viņa iespējamo sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), atzina, ka
Ādamsons bijis VDK štata darbinieks.
Viņam 2002.gadā tika liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču viņš to apstrīdēja tiesā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2008.gadā apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.
Savukārt saistībā ar to tā dēvēto pedofilijas skandālu Ādamsonam 2002.gadā celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski ir izplatījis toreizējo premjeru Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.
2004.gadā tiesa atzinusi Ādamsonu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piemērojot viņam naudas sodu.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien piekrita deputāta Jāņa Ādamsona ("Saskaņa") kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai
tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Kā vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, valsts drošības dokumentā detalizētas 43 epizodes.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas.
Tikmēr pats Ādamsons savukārt apgalvo, ka viņam neesot nekādas nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts.
