Saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā Saeima izdod deputātu Ādamsonu kratīšanai un aizturēšanai
Papildināts

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimu ceturtdien piekrita deputāta Jāņa Ādamsona ("Saskaņa") kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka

Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas.

99

Kučinskis kā NDK vadītājs esot bijis informēts par šo lietu nedaudz pirms lemšanas par to Saeimā.

NDK priekšsēdētājs norādīja, ka sīkāka informācija būtu jāsniedz Valsts drošības dienestam (VDD) atbilstoši iestādes redzējumam, cik daudz ziņu iespējams publiskot.

Valsts drošības dienestā (VDD) apstiprināja, ka dienests šodien veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Kā vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, valsts drošības dokumentā detalizētas 43 epizodes.

Papildu informāciju dienests sola sniegt pēc sākotnējo procesuālo darbību pabeigšanas, bet prokuratūra komentārus nesniedza.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai

99

tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Pats Ādamsons savukārt apgalvo, ka viņam neesot nekādas nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts - tā deputāts sacīja šodien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika lemts par viņa izdošanu kratīšanai.

"Mafiozās struktūras mūsu valstī devušas prettriecienu.

Grēkus aiz sevis es nejūtu.

99

Lai ko pieņemtu Saeima, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākās nojausmas, kas man tiek inkriminēts," Saeimas sēdē teica Ādamsons.

Viņš uzsvēra, ka nebija uzaicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kur šis jautājums tika skatīts, un nav iepazinies arī ar Ģenerālprokuratūras vēstuli.

Ādamsons bija pārliecināts, ka Saeimas vairākums nobalsos par viņa izdošanu, jo tas nenotiekot pirmo reizi.

"Paskatīsimies, ar ko šis cirks beigsies," teica deputāts.

Lēmuma projektā, ko Saeimas prezidijā iesniegusi parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija teikts, ka tas ir par piekrišanu 13. Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

"Par" Ādamsona izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

99

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ādamsona kolēģis Igors Pimenovs (S) debatēs teica, ka Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par Ādamsona izdošanu bija saņēmis tikai piecas minūtes pirms sēdes, un viņam neesot bijusi iespēja iepazīties ar dokumentu saturu. "Es nevaru atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu man atvēlētajā laikā," teica Pimenovs, piebilstot, ka viņam grūti secināt, kas tie bijuši par nopietniem iemesliem un cēloņiem, kā rezultātā parlamentāriešiem jāpieņem šāds lēmums. Viņš teica, ka balsojumā atturēsies.

Tikmēr Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka bija Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad Saeima savulaik neatbalstīja kratīšanas atļaušanu tā laika deputāta Aināra Šlesera mājās.

Daudze pauda, ka, līdzīgi kā Šleseram tolaik, arī šodien Ādamsonam mājās būs perfekta kārtība un nekas netiks atrasts.

99

Reizē Daudze norādīja, ka balsos par Ādamsona izdošanu apcietināšanai.

Savukārt deputāte Karina Sprūde ("Likums un kārtība") norādīja, ka šādās prasībās attiecībā uz deputātiem vienmēr balsos "pret", izņemot, ja lieta būs saistīta ar cilvēku dzīvībām vai bērniem.

Parlamentārietis Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Saeima ne pirmo reizi nonāk pie šādiem balsojumiem un ka viņš balsos par izdošanu, jo deputāti nav tiesneši. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau iepriekš ir balsojusi par vairāku koalīcijas deputātu izdošanu un pašlaik koalīcijas un opozīcijas deputātu attiecība šādos gadījumos ir četri pret viens.

Kursīte-Pakule iepriekš norādīja, ka komisijas sēdē prezentētie pierādījumi bija tādi, kuri neizsauca kādas iebildes vai komentārus, kā tas ir bijis citos gadījumos,

99

kad ticis lemts par deputātu izdošanu.

Saeimas sēdē parlamentāriete atklāja, ka komisijā deviņi deputāti atbalstīja Ādamsona izdošanu, kamēr divi politiķi atturējās.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Uz augšu
Back