Ko pasaulei nesīs šā gada G7 samits?
«Pasaule kabatā»

FOTO: TVNET

No 11. līdz 13. jūnijam Lielbritānijas pilsētā Kornvolā norisinās gadskārtējais G7 valstu samits. Šā notikuma ietvaros raidījumā «Pasaule kabatā» nolēmām izmēģināt jaunu sarunas formātu, kas vairāk atgādina podkāstu. Mēs – TVNET žurnālisti Toms Rātfelders, Linda Anna Dāldere un Juris Jurāns brīvā diskusijā pie kafijas krūzes veidojām viedokļu apmaiņu. Komentāru sniedza arī Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Uzziņai – kas ir G7 samits?

Katru gadu septiņu pasaules bagātāko valstu – ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Kanādas, Itālijas, Japānas un arī ES līderi tiekas, lai apspriestu globālajā politiskajā dienaskārtībā aktuālos jautājumus. Neskatoties uz to, ka tikšanās ir vairāk neformāla, tai ir būtiska simboliska nozīme un tā parasti piesaista plašu mediju uzmanību. Turklāt G7 izskaņā izplatītie paziņojumi var kalpot par labu tramplīnu tālākai lēmumu pieņemšanai un jau daudz praktiskākas dabas diskusijām.

Dalība G7 arī var tikt uzskatīta par valsts prestiža jautājumu. Šā iemesla dēļ Krievija savā ziņā ir uztvērusi tās izslēgšanu no šī kluba pēc aktivitātēm Austrumukrainā kā pliķi sejā. Proti – Maskava noteikti redz dalību G7 kā vēl vienu iespēju realizēt savu vīziju par pasaules lielvaru koncerta sistēmu, kuras ietvaros tiktu nodalītas konkrētas ietekmes sfēras.

FOTO: Reuters/ScanPix

Par ko šogad varētu tikt spriests?

Pasaules lielākais izaicinājums ir Covid-19 pandēmija, kura ir skārusi praktiski ikvienu valsti. Neskatoties uz to, ka vismaz attīstītajās ekonomiskās palielinās vakcinācijas tempi, pandēmijas sekas mēs izjutīsim vēl ilgi. Tāpēc ir nepieciešama lielvalstu koordinācija ekonomikas atveseļošanās jautājumā. Vienlaicīgi ir jāveicina arī vakcīnu pieejamība attīstības pasaulei. Kā zināms – attīstītās ekonomikas ar dalīšanos nav bijušas ļoti naskas.

Vienlaicīgi ir nepieciešams arī runāt par lielvalstu koordināciju klimata izmaiņu iegrožošanas jautājumā. Galu galā – tieši industriālās ekonomikas ir izcēlušās ar vislielāko pienesumu planētas piesārņošanā un to darbībām var arī būt lielākais iespaids uz situācijas uzlabošanu.

ASV un citas valstis arī ir aktualizējušas jautājumu par nepieciešamību izveidot vienotu globālu nodokļu sistēmu starptautiskajām korporācijām.

11

Respektīvi – ja visas pasaules valstis šiem ekonomiskajiem aktoriem prasīs maksāt vienotu nodokļu likmi, tiks ievērojami samazināta vēlme veidot ofšoru atzarus. Tas tad savukārt palielinātu valstu ienākumus.

Iespējams, ka būs arī diskusijas par pasaules ārpolitikas karstajiem jautājumiem – Irānas kodolprogrammu, situāciju Baltkrievijā, Izraēlas-Palestīnas konflikta neseno uzplaiksnījumu u.c.

FOTO: Reuters/ScanPix

Līderu mijiedarbība samita ietvaros

Šis samits, visticamāk, arī būs Vācijas kancleres Angeles Merkeles pēdējais. Līdz ar to – iespējams, ka viņai būs kāds atvadu vēstījums pārējiem līderiem. Vienlaicīgi Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, ļoti iespējams, vēlēsies izmantot faktu, ka samits notiek tieši viņa dzimtenē, lai uzsvērtu Londonas ārpolitiskās spējas jau pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Turklāt tā vien izskatās, ka «Brexit» elementi būs Londonas bagāža arī šajā samitā, par ko liecina Džonsona lūgums samitā piedalīties «Brexit» ministram lordam Frostam. Šobrīd starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju draud izvērsties tā sauktais desu karš. Proti, Lielbritānija ir neapmierināta, ka ES vēlas veikt tādas pašas pārbaudes no Lielbritānijas Ziemeļīrijā ienākošajiem gaļas produktiem kā jebkuriem citiem no trešajām valstīm ienākošajiem pārtikas produktiem. Te abas puses ieņēmušas kareivīgu nostāju un ES pat draud Lielbritānijai ar papildu importa tarifu ieviešanu. Uzmanība noteikti būtu jāpievērš arī Emanuēlam Makronam, kuram jau nākamgad jāpiedalās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā, cik viņš ļoti aktīvs bija pagājušajā G7 samitā, iespējams, kaut ko līdzīgu varēsim sagaidīt 2021. gadā.

Ja mēs runājam par spēlētājiem Atlantijas okeāna otrajā pusē, jāatceras, ka ASV prezidents Džo Baidens ir pirmo reizi devies ārvalstu vizītē, kura nākamnedēļ kulminēsies samitā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

11

Daudzi eksperti ir pauduši, ka dalība G7 samitā un pēc tam arī sekojošajā NATO samitā būs sava veida Baidena eksāmens sabiedroto priekšā. Proti – vai jaunais ASV prezidents spēs pārliecināt pasaules līderus, ka Donalda Trampa īstenotā «Amerika pirmā» pieeja ir bijis izņēmums Vašingtonas stabili ieturētajā atvērtajā ārpolitikas kursā. Pasaules līderu pārliecināšana, ka Baidena pēcnācējs neiznīcinās viņa ārpolitisko mantojumu un attiecības ar sabiedrotajiem (līdzīgi kā tas notika ar Obamu) varētu nebūt viegls uzdevums.

Prelūdija Baidena-Putina samitam

Kā jau tika minēts, G7 arī var uzskatīt par sava veida sagatavošanos gaidāmajam Baidena-Putina samitam. Tā ietvaros abi līderi apspriedīs arī mūsu reģionam aktuālus drošības jautājumus. Par šo tematu meklējiet svaigus materiālus portālā TVNET jau nākamnedēļ.

Uz augšu
Back