Ekonomika, vakcīnas, klimats. Lielbritānijā sākas G7 samits

Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti.

Šogad no piektdienas līdz svētdienai, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, Kornvolā tiksies Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi.

G7 valstu līderi vienosies paplašināt Covid-19 vakcīnu ražošanu globālā mērogā, lai līdz 2023.gadam nodrošinātu pasaulei vismaz vienu miljardu šo vakcīnu devu ar dalīšanās un finansēšanas projektiem, ceturtdien paziņoja Lielbritānija.

Lielbritānija, kuras pilsētā Falmutā tiks rīkots industriāli attīstīto valstu septītnieka (G7) samits, piebilda, ka pati ziedos vismaz 100 miljonus vakcīnu devu nākamā gada laikā, sākot ar pieciem miljoniem devu līdz septembra beigām.

Šāda G7 valstu apņemšanās sekos jau izskanējušiem aicinājumiem turīgākajām valstīm vairāk dalīties ar Covid-19 vakcīnām ar mazāk attīstītām valstīm. Labdarības organizācijas ir brīdinājušas, ka pašreizējā situācija ved uz "vakcīnu aparteīdu".

G7 līderiem samitā pievienosies kolēģi no Eiropas Savienības (ES) un ANO. Uz samitu uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi. Vairums no viņiem apmeklēs pasākumu klātienē, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi piedalīsies attālināti.

Parasti G7 samitu apmeklē tūkstošiem žurnālistu, bet šogad pandēmijas dēļ to skaits ir stipri ierobežots. Un tiem žurnālistiem, kas saņēmuši akreditāciju, būs jāuzturas mediju centrā aptuveni 36 kilometrus no samita norises vietas.

Samita dalībniekiem, tostarp valstu delegāciju locekļiem un žurnālistiem, divas dienas pirms samita veikts ātrais Covid-19 tests, un nākamajā nedēļā viņi tiks testēti vēl divas reizes.

Lai piekļūtu mediju centram un citām zonām, kas saistītas ar samitu, jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Visi G7 līderi ir saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu.

Samita dalībniekiem jāievēro visi Lielbritānijā spēkā esošie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju, tostarp jāvalkā maskas slēgtās teritorijās, jāievēro sociālā distancēšanās, regulāri jāmazgā un jādezinficē rokas.

Taču valstu līderiem nebūs jāliek maskas kopīgās fotografēšanās laikā, kas notiks ārpus telpām.

Lai gan joprojām aktuāli ir arī terorisma draudi, gaidāms, ka galvenā problēma samita laikā būs demonstrācijas un protestētāju mēģinājumi izraisīt nekārtības, lai pievērstu uzmanību saviem mērķiem.

Policija ir noslēgusi ceļus un piekrastes takas, kas ved uz samita norises vietu - nelielo piejūras kūrortu Kārbisbeju, un īsteno citus drošības pasākumus.

Samita sagatavošanā un drošības un kārtības uzturēšanā tā laikā iesaistīti aptuveni 6500 policistu.

Policija ierādījusi četras vietas, kurās protestētājiem būs atļauts pulcēties, taču vairākas protestētāju grupas paziņojušas, ka boikotēs šīs vietas un plāno pēc iespējas vairāk patraucēt samita norisei.