Francijas tiesa piespriež IKEA miljons eiro sodu par darbinieku izspiegošanu

IKEA logo. Ilustratīvs attēls. FOTO: LETA/Ieva Leiniša

Francijas tiesa piespriedusi Zviedrijas mēbeļu ražotājam un tirgotājam IKEA sodu miljons eiro apmērā par darbinieku izspiegošanu. Minētā spiegošana notikusi laika posmā no 2009. līdz pat 2012. gadam, un tās rezultātā uzņēmuma pārstāvji nelikumīgi piekļuvuši aptuveni 400 darbinieku, kā arī darba meklētāju, personiskajai informācijai. 

Pret kompāniju tika izvirzītas apsūdzības par privāto izmeklētāju nolīgšanu, kā arī policijas resursu izmantošanu, lai piekļūtu darbinieku personiskajai informācijai, tostarp nelikumīgi piekļūstot potenciālo darbinieku sodāmības vēsturei.

Pārvaldītājsabiedrība "The Ingka group", kurai pieder lielākā daļa no IKEA veikaliem visā pasaulē, ir atvainojusies, kā arī vairākkārt nosodījusi piekopto praksi. Tāpat ziņu aģentūrai Reuters pārvaldītājsabiedrība atzina, ka "ir izstrādāti mehānismi un kontroles sistēma, lai tas vairs neatkārtotos".

Uz apsūdzēto sola sēdās arī daži policijas pārstāvji, pret kuriem izvirzītas apsūdzības par cilvēku personiskās informācijas izpaušanu. Tāpat tiesā tika noskaidrots, ka spiegošanai IKEA izmantojusi arī privāto izmeklētāju pakalpojumus. Tie uzņēmumam izmaksājuši tuvu pie 600 tūkstošiem eiro gadā, ziņo Francijas ziņu aģentūra AFP. 

Pirmo reizi ziņas par šādu praksi tika publiskotas jau 2012.gadā. Toreiz uzņēmums steidza atlaist vairākus augsta līmeņa darbiniekus un viest nepieciešamās organizatoriskās izmaiņas. 

Spiegošanas rezultātā IKEA ieguva piekļuvi aptuveni 400 cilvēku personiskajai informācijai, atklāja prokurore Pamela Tabardela. 

"Šī tiesa ir par mūsu privātās dzīves aizsardzību no masu izspiegošanas," teica prokurore, sākoties tiesas procesam martā.

8
Viens no apsūdzētajiem, IKEA Francija bijušais direktors Stefans Vanoverbeks, ierodoties Versaļas tiesu namā tiesu procesa sākumā 2021.gada martā FOTO: MARTIN BUREAU/AFP

Bijušajam riska departamenta vadītājam Žanam Fransuā Parisam tika piespriests 18 mēnešu nosacītais cietumsods, kā arī 10 000 eiro liels sods. Francijas ziņu aģentūra AFP ziņo, ka vadītājs esot interesējies par savu darbinieku mantisko stāvokli un privāto dzīvi, piemēram, reiz esot taujājis, kā viens darbinieks varēja atļauties iegādāties jaunu mašīnu vai kāpēc kāds cits esot mainījis ticību.

Tikmēr bijušajam IKEA Francijas direktoram Žanam-Luisam Bailotam tika piespriests divu gadu nosacīts cietumsods un 50 000 eiro liels sods. Franču medijs ziņo, ka notiesātais ir šokēts par šādu sodu un tas noteikti tiks pārsūdzēts. Tikmēr apsūdzība bija izvirzījusi prasību Bailotam piespriest divu gadu ilgu cietumsodu, kā arī divu miljonu eiro naudas sodu. 

Kopā ar paša IKEA uzņēmuma pārstāvjiem, tika notiesāts arī privātās apsardzes firmas "Eirpace" direktors Žans Pjērs Foress, kuru notiesāja par piekļūšanu personas sodāmības vēsturei un tās datu izpaušanu. Viņš saņēma divu gadu nosacītu cietumsodu un 20 000 eiro lielu naudassodu. 

Sākoties tiesas procesam, IKEA Francija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā "nosoda šādu praksi", un atvainojās par to.

Tāpat tiesā vairāki cilvēki tika attaisnoti, kas norāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā IKEA Francijas paustos argumentus par tās strukturālajām izmaiņām, nākot klajā ar jaunu Ētikas komiteju, ziņo AFP. 

8
Uz augšu
Back