Sociālā atbalsta sistēma Latvijā vērsta uz to, lai stimulētu otro, trešo un nākamo bērnu laišanu pasaulē, kamēr pirmais bērns valstij aizvien paliek pats lētākais un šķietami maznozīmīgākais un dzimst arvien retāk, vēsta sabiedrisko mediju kanāls krievu valodā LTV7. Demogrāfs Mihails Hazans uzskata, ka šī pieeja jāmaina - jāatbalsta arī pirmā bērna laišana pasaulē, jo bez tā nav arī otro, trešo un ceturto.
Žurnāliste Marija Andrejeva intervijā LTV7 norāda, ka viņai 33 gadu vecumā bērnu nav, jo šobrīd viņa vienkārši tos nevēlas. "Kādu laiku man šķita, ka varbūt kaut kas nav kārtībā, kaut kas nav pareizi, pēc tam sapratu, ka nē - viss ir normāli, es vienkārši negribu."
Marija pēc šķirtas laulības izveidojusi attiecības ar vīrieti, kurš arī patlaban bērnus nevēlas, un konflikta par šo tēmu viņiem neesot. "Man pagaidām nav mātes instinkta, tas nav pamodies un varbūt nekad nepamodīsies. Varbūt kādreiz pamodīsies un man sagribēsies dzemdēt. Šobrīd - absolūti nē," stāsta Marija.
Dzimstība Latvijā turpina kristies. 1990.gadā Latvijā piedzima 37 918 bērni, 2000.gadā jau teju uz pusi mazāk - 20 302 mazuļi, un gandrīz tikpat - 19 897 - arī 2010.gadā, bet 2020.gadā jaundzimušo skaits nokrities līdz 17 552, liecina raidījuma apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tas, ka dzimstība krītas, nav nekāds jaunums, taču raidījums uzsver, ka
ik gadu samazinās sieviešu skaits, kas nolemj laist pasaulē pirmo mazuli.
Ja deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija 18 045 pirmdzimto, 2000. un 2010. gadā - teju uz pusi mazāk, bet 2020. gadā tikai 6789 mazuļi ienākuši ģimenēs kā pirmie.
Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Mihails Hazans norāda - statistikas datos uzskatāmi redzams, ka pirmo bērnu dzimstība krītas daudz straujāk nekā otro un trešo. Salīdzinot ar maksimumu pirms iepriekšējās krīzes, ap 2010.gadu, tas krities ļoti strauji.
Tikmēr valsts politika vērsta, nevis lai veicinātu pirmo mazuļu dzimšanu, bet otro un trešo bērnu laišanu pasaulē.
Atbalsts ģimenēm ar vienu bērnu ir simbolisks - 11,38 eiro.
Par otro pabalsts ir neaudz lielāks - 22,76 eiro, par trešo - 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo 50,07 eiro mēnesī. Līdzīgi arī tiek piešķiras piemaksas. Par pirmdzimto tādas nav paredzētas vispār, par otro ģimene saņem 10 eiro piemaksu, par trešo - jau 66 eiro, bet par ceturto un katru nākamo - 116 eiro.
No 2022.gada pabalsti tiks celti pēc līdzīgas progresijas, bet princips paliks tas pats - pirmais un vienīgais bērns valstij būs vislētākais. Ģimene ar vienu bērnu saņems 25 eiro piemaksu, par diviem bērniem tie būs 100 eiro, par trim - 225, bet par četriem - 400 eiro.
Vienlaikus raidījums norāda -
ceturto bērnu skaits nekrītas, bet trešie bērni pēdējo 5-6 gadu laikā tiek laisti pasaulē pat nedaudz biežāk.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa norāda, ka ģimenes, kurās ir vairāk bērnu, ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, tāpēc valstij jārūpējas, lai šīs ģimenes nenonāk zem nabadzības sliekšņa un bērni neciestu. Runājot par pirmajiem bērniem, viņa norādīja, ka bērna piedzimšana ir dzimtas turpināšana pati par sevi. Raidījums pārstāsta Āboliņas teikto, ka pirmais bērns agri vai vēlu tāpat piedzimstot, ja vien neesot medicīnisku šķēršļu, un tikai patiešām ļoti retos gadījumos cilvēki apzināti izvēloties dzīvi bez bērniem, kas ir pretrunā pašsaprotamai bioloģijai.
Hazans savukārt norāda, ka patiesībā pats vērtīgākais ir tieši pirmdzimtais bērns - ja nebūs pirmā, nebūs arī otrā un trešā.
Profesors uzskata, ka lēmumus par atbalstu ģimenēm Latvijā pieņem šaura grupa, kas vadās pēc savām interesēm,
piemēram, ja katram jau ir pa diviem trim bērniem, tad arī atbalstu pirmkārt palielina tiem, nedomājot par to, kā veicināt pirmo bērnu dzimšanu.
Raidījums atsaucas uz Polijas piemēru, kur agrāk lielāks atbalsts likts uz otrajiem un trešajiem bērniem, taču pirms dažiem gadiem nolemts atbalstu paplašināt un izlīdzināt, tajā skaitā arī pirmajiem bērniem - par katru bērnu, tajā skaitā pirmo, ģimene saņem 500 zlotu jeb aptuveni 110 eiro pabalstu, un dzimstība sākusi augt.
Taču, pēc demogrāfa domām, Latvijā jau nepieciešami radikāli risinājumi - vajadzīgi ne tikai pabalsti, bet ilgtermiņa programma dzimstības veicināšanai.
Jāņem vērā, ka pieaug arī vecums, kurā sievietes laiž pasaulē pirmo bērnu. Ap 2000.gadu pirmais bērns sievietēm dzima ap 24 gadu vecumu, bet šobrīd tas ir jau aptuveni 28 gadu vecums. Aplūkojot datus par sieviešu skaitu vecumā no 18 līdz 35 gadiem, redzams, ka nākotnē sagaidāms jauno māmiņu skaita kritums, jo
sieviešu skaits 18-25 gadu vecumā, kuras varētu radīt bērnus tuvāko 3-6 gadu laikā, ir krietni mazāks nekā pašreiz 25-35 gadu veco sieviešu skaits.
Turklāt Hazans norāda, ka šī ir demogrāfiskā grupa, kura visbiežāk pārceļas uz dzīvi ārzemēs, un tas liecina, ka drīzumā jauno māmiņu skaits turpinās kristies.
Hazans norāda, ka šādu demogrāfisko krauju citas valstis, piemēram, Vācija, risina ar apjomīgu imigrāciju, kas kompensē zemo dzimstību. Latvijā, visticamāk, šāda strauja imigrācija nenotiks, tāpēc tuvāko 30-40 gadu laikā sagaidāma turpmāka strauja valsts iztukšošanās un attiecīgi arī grūtības nodrošināt sociālā atbalsta sistēmu, tajā skaitā pensijas.
Marija norāda, ka negrasās dzemdēt bērnus tikai sociālā spiediena vai bioloģiskā pulksteņa dēļ, taču piebilst, ka nekas nekad nav uz visiem laikiem. "Šobrīd ir tā. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc man vajadzētu dzemdēt bērnu, bet man arī nav nekādas principiālas pozīcijas vai pārliecības - varbūt paies mēnesis, gads vai pieci gadi un es nolemšu - jā, gribu! Nobriedu, gribu ģimeni, bērnus un visu pārējo."
Sieviete intervijā norāda, ka viņas iemesli, kāpēc nedzemdēt, šobrīd nav finansiāli, taču viņa pieļauj, ka pirms gadiem desmit, ja būtu pārliecība, ka viss būs labi, ka būs finansiāls atbalsts un kāds palīdzēs nomaksāt rēķinus, tas varētu būt licis nosvērties par labu bērnam.
"Tā varētu būt daudziem - ap 25 gadu vecumu, kad ir pirmie darbi, karjeras sākums, es domāju, jā, finansiālā drošība varētu palīdzēt vai vismaz būtu papildu arguments otrā svaru kausā," sacīja Marija.