Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Mihails Hazans norāda - statistikas datos uzskatāmi redzams, ka pirmo bērnu dzimstība krītas daudz straujāk nekā otro un trešo. Salīdzinot ar maksimumu pirms iepriekšējās krīzes, ap 2010.gadu, tas krities ļoti strauji.
Tikmēr valsts politika vērsta, nevis lai veicinātu pirmo mazuļu dzimšanu, bet otro un trešo bērnu laišanu pasaulē.
Atbalsts ģimenēm ar vienu bērnu ir simbolisks - 11,38 eiro.
Par otro pabalsts ir neaudz lielāks - 22,76 eiro, par trešo - 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo 50,07 eiro mēnesī. Līdzīgi arī tiek piešķiras piemaksas. Par pirmdzimto tādas nav paredzētas vispār, par otro ģimene saņem 10 eiro piemaksu, par trešo - jau 66 eiro, bet par ceturto un katru nākamo - 116 eiro.
No 2022.gada pabalsti tiks celti pēc līdzīgas progresijas, bet princips paliks tas pats - pirmais un vienīgais bērns valstij būs vislētākais. Ģimene ar vienu bērnu saņems 25 eiro piemaksu, par diviem bērniem tie būs 100 eiro, par trim - 225, bet par četriem - 400 eiro.
Vienlaikus raidījums norāda -
ceturto bērnu skaits nekrītas, bet trešie bērni pēdējo 5-6 gadu laikā tiek laisti pasaulē pat nedaudz biežāk.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa norāda, ka ģimenes, kurās ir vairāk bērnu, ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, tāpēc valstij jārūpējas, lai šīs ģimenes nenonāk zem nabadzības sliekšņa un bērni neciestu. Runājot par pirmajiem bērniem, viņa norādīja, ka bērna piedzimšana ir dzimtas turpināšana pati par sevi. Raidījums pārstāsta Āboliņas teikto, ka pirmais bērns agri vai vēlu tāpat piedzimstot, ja vien neesot medicīnisku šķēršļu, un tikai patiešām ļoti retos gadījumos cilvēki apzināti izvēloties dzīvi bez bērniem, kas ir pretrunā pašsaprotamai bioloģijai.
Hazans savukārt norāda, ka patiesībā pats vērtīgākais ir tieši pirmdzimtais bērns - ja nebūs pirmā, nebūs arī otrā un trešā.
Profesors uzskata, ka lēmumus par atbalstu ģimenēm Latvijā pieņem šaura grupa, kas vadās pēc savām interesēm,
piemēram, ja katram jau ir pa diviem trim bērniem, tad arī atbalstu pirmkārt palielina tiem, nedomājot par to, kā veicināt pirmo bērnu dzimšanu.
Raidījums atsaucas uz Polijas piemēru, kur agrāk lielāks atbalsts likts uz otrajiem un trešajiem bērniem, taču pirms dažiem gadiem nolemts atbalstu paplašināt un izlīdzināt, tajā skaitā arī pirmajiem bērniem - par katru bērnu, tajā skaitā pirmo, ģimene saņem 500 zlotu jeb aptuveni 110 eiro pabalstu, un dzimstība sākusi augt.
Taču, pēc demogrāfa domām, Latvijā jau nepieciešami radikāli risinājumi - vajadzīgi ne tikai pabalsti, bet ilgtermiņa programma dzimstības veicināšanai.
Jāņem vērā, ka pieaug arī vecums, kurā sievietes laiž pasaulē pirmo bērnu. Ap 2000.gadu pirmais bērns sievietēm dzima ap 24 gadu vecumu, bet šobrīd tas ir jau aptuveni 28 gadu vecums. Aplūkojot datus par sieviešu skaitu vecumā no 18 līdz 35 gadiem, redzams, ka nākotnē sagaidāms jauno māmiņu skaita kritums, jo