Aizvakar, 16. jūnijā, Šveices pilsētā Ženēvā norisinājās pirmais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējais samits. Ar ko pārsteidza vai tieši otrādi – nepārsteidza šī tikšanās, portāla TVNET žurnālisti Toms Rātfelders, Linda Anna Dāldere un Juris Jurāns ārpolitikas podkāstā «Pasaule kabatā» diskutēja kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Artūru Bikovu.

Kā norisinājās tikšanās?

Tikšanās starp abu valstu līderiem norisinājās vēsturiskā villā Ženēvā, un tajā augstos viesus sagaidīja Šveices prezidents. Izvēlētā vieta, iespējams, simbolizēja nepieciešamību Krievijai un ASV tikties neitrālā teritorijā ar atbilstošu slavu. Šoreiz, atšķirībā no bijušā prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Putinu, abas puses tikās šaurā lokā, nevis divatā, sarunās iesaistoties vispirms abu pušu augstākajām ārlietu amatpersonām, bet pēc tam arī citiem tuviem padomniekiem un amatpersonām. Izskanējis viedoklis, ka šāds formāts izvēlēts, lai līdzsvarotu abu pušu pozīcijas sarunās, kas bijis klupšanas akmens Trampa tikšanās reizē. Tikšanās ilga mazāk nekā iecerētās četras stundas, un pēc tam gan Baidens, gan Putins noturēja atsevišķas preses konferences, kurās pavēstīja par sarunu rezultātiem.

Kas tika nolemts samitā?

Vienīgais taustāmais rezultāts, kas tika panākts, ir vienošanās par abu pušu vēstnieku atgriešanos Vašingtonā un Maskavā (pēc pāris mēnešu ilga diplomātiska saspīlējuma). Papildus tam tika izziņota kopīga dialoga veidošana par stratēģiski nozīmīgākajiem savstarpēji risināmajiem jautājumiem, tostarp kiberdrošību un bruņojuma kontroli. Šo politisko dialogu tuvākajā laikā sākšot abu valstu amatpersonas un ierēdņi.

Ne politikas pētnieki, ne pašu valstu amatpersonas pirms samita neloloja lielas cerības par gaidāmiem nozīmīgiem sarunu rezultātiem, jo ļoti daudzos jautājumos abu valstu nostājas ir kategoriski pretējas.

45

Tādēļ par būtiskākajiem samita mērķiem tika nosaukta deeskalācija un «sarkano līniju novilkšana» jeb vienošanās par galvenajiem uzvedības principiem, lai abas puses zinātu, ar ko rēķināties. Tomēr arī par to, vai šie mērķi tika sasniegti, domas dalās.

Kamēr Baidens pārmeta Krievijai cilvēktiesību pārkāpumus, Putins salīdzināja protestus Navaļnija atbalstam ar «Black Lives Matter» protestiem ASV, lai uzsvērtu, ka savā valstī nevēlas pieļaut vandalismu. Uz Baidena pārmetumiem par kibernoziedznieku auklēšanu Putins attrauca, ka nav tikuši sniegti nekādi pierādījumi par Krievijas saistību ar uzbrukumiem amerikāņu infrastruktūrai. Tādējādi var spriest, ka abas puses pārstāvējušas savus, pretējus argumentus, un tajos nav rasti kopsaucēji. Iespējams pat spriest, ka vairākos jautājumos prezidentiem bijis svarīgāk demonstrēt savu stāju pašu iedzīvotājiem un sabiedrotajiem, nevis rast kopīgus risinājumus samilzušajām problēmām.

FOTO: AP/Scanpix

Krievija ir galvenā samita ieguvēja

Neskatoties uz samita it kā nenozīmīgajiem rezultātiem, vairāki ārpolitikas apskatnieki ir izteikuši viedokli, ka galvenā samita ieguvēja bija tieši Krievijas Federācija. Piemēram, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs arī diskusijas ietvaros norādīja, ka Putins panācis tikšanos ar Baidenu pēc tam, kad notika militārās situācijas eskalācija Austrumukrainā. Līdz ar to var teikt, ka viņa «huligāna» pieeja starptautiskās politikas veidošanā jau atkal ir nostrādājusi.

Galu galā - Krievijai ir svarīga tās starptautiskā atzīšana kā globālai lielvarai, ar kuru ir nepieciešams sēdēt pie viena sarunu galda un lemt pasaules iedzīvotāju likteņus.

45

Nevarētu gan arī teikt, ka ar tukšām rokām mājās ir atgriezies Džo Baidens. Galu galā - jautājums par kodolbruņojuma kontroli abu valstu attiecībās ir bijis viens no sāpīgajiem punktiem jau ilgu laiku un ir nepieciešams atjaunot jau diezgan novecojušos Aukstā kara laika bruņojuma kontroles mehānismus. Jebkāda virzība dialoga virzienā ar Krieviju var būt uzskatāma par pozitīvu. Līdzīgi arī zināmas zobu sāpes ASV ir sagādājušas Krievijas aktivitātes kibertelpā, kuras var lieki provocēt savstarpēju konfrontāciju. Tādēļ ASV ir bijis svarīgi panākt, lai Krievija necenstos vērsties pret tās kritisko infrastruktūru.

G20 samits Japānā FOTO: Reuters/EPA/AFP/ScanPix