Ādamsona spiegošanas lietā aizturēti vismaz 4 cilvēki

Jānis Ādamsons FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Latvijas jaunāko laiku vēsturē tas noticis pirmo reizi. Sensitīvas informācijas nodošanā citu valstu dienestiem jeb vienkārši sakot spiegošanā pieķerts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Vēl lietā esot iesaistīti gan Latvijas, gan Krievijas bijušie slepeno dienestu cilvēki.

Premjers sarunā ar "Nekā personīga" iesaka izvērtēt, kā Saeimā notiek darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju. Jo Ādamsonam pielaide valsts noslēpumu saturošai informācija bija atņemta jau 2002.gadā. Bet viņš turpināja strādāt komisijā, kur sprieda par slepeniem Latvijas armijas attīstības jautājumiem un NATO spēku izvietošanu mūsu valstī.

Dažus kilometrus no Suntažiem Ogres novadā koku ielokā slēpjas balta māja ar zaļu jumtu. Tajā dzīvo Saeimas deputāts no Saskaņas Jānis Ādamsons. Šobrīd gan viņš tur nav sastopams. Saeima 10.jūnijā nolēma, ka Ādamsona mājā Valsts drošības dienests var veikt kratīšanu. Par to, ka šāds balsojums steigā ārkārtas sēdē būs, iepriekš zinājuši tikai pāris cilvēki parlamentā un tas turēts noslēpumā.

Kriminālprocess, kura ietvaros Ādamsons aizturēts, ierosināts vēl dienu pirms deputāta izkratīšanas.

9.jūnijā Rīgas lidostā roku dzelži uzlikti 1963. gadā dzimušam Krievijas pilsonim Genādijam Silonovam.

36

Publiski pieejama tikai viena viņa fotogrāfija. Fakts, ka Siloinovs aizturēts lidostā ļauj secināt, ka viņa aizbraukšana no Latvijas varētu traucēt lietas izmeklēšanai, tāpēc sekojusi strauja rīcība.

"Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā. Mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Braucis te regulāri. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus. Un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB.

Kas īsti ir noticis un cik plaša bijusi cilvēku ķēde, kas kopā ar Ādamsonu nodarbojusies ar informācijas vākšanu Krievijas interesēs, šobrīd pateikt ir grūti. Valsts drošības dienests ir nerunīgs. Publiski zināms par 43 epizodēm. Daudzas no tām bijusi kā informācijas nodošana ar tajā ziņām, kas iegūtas Ādamsonam strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Mums zināms, ka lietā figurē konkrēti materiāli par Austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, sabiedroto karaspēku izvietošanu Latvijā.

Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts, agrākais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JV): "Pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā mēs mainījām ļoti daudz likumus tieši drošības ziņā. Protams, Krievijas pusē tas noteikti bija interesanti, kādā veidā virzās likumdošana, vai tai ir atbalsts, vai nav. Bet tad, kad NATO samitā tika pieņemts lēmums par NATO vienību izvietošana Baltijas valstīs un Polijā, mēs kā komisija sīki vairākas reizes gadā skatījām šo jautājumu komisijas sēdēs, aicinot atbildīgās amatpersonas. Jo Latvijai kā uzņemošajai valstij jāizpilda savs pienākums, bija jāiegulda nauda. Jābūvē barakas, bija jārod iespēja citu valstu karavīriem šai veikt apmācības, kādā veidā sadarbojas vai sistēmas salāgojums. Visi šie jautājumi, vismaz kamēr es vadīja komisijas sēdi, kas bija tas brīdis, 2016.- 2018. gads sīki tika skatīti.

Mēs tiešām vairākas reizes gadā to skatījām un es varu iedomāties kā Krievijas pusei tas varētu būt bijis interesanti."

Māris Kučinskis, Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS): "Tas ir viens, es domāju, pats spilgtākais šāda veida notikums. Vai tā informācija tika izmantota, lai kaitētu mūsu valstij? Ļoti iespējams, kā tāda fona informācija, kam nav tāds tiešs kaitējums, bet jebkurā gadījumā jāsaprot, ja ziņo, kādai citai valstij tas jebkurā gadījumā atstāj iespaidu uz valsti kaut vai kādā neredzamā plāksnē."

Valsts drošības dienests komentārus nesniedz. Bet "Nekā personīga" ir zināms, ka lietā figurē vēl vairāki cilvēki. Un apcietinājumā atrodas vismaz 4. Starp tiem varētu būt kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks.

Cietumā nonākusi arī šajā lietā nozīmīga figūra - bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis.

36

Pēc PSRS sabrukuma viņš ir Latvijas Drošības policijas 1.galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks. Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no valsts dienesta tiek izmests. Un iekārtojas kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika “Rīgas kuģu būvētavā”.

Kā noskaidrojām, Strautmanis pie Meļņika vairākus gadus vairs nestrādā. Neoficiāli zināms, ka viņu darbā pieņēmis neviennozīmīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. 2011.gadā viņa sievas Rozas brālis Timurs Džamaldajevs un viņas māsas vīrs Sergejs Novožilovs tiek iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Un tieši Ādamsons ir tas, kurš 2014.gadā vēršas Satversmes aizsardzības birojā un apšauba šo divu personu izraidīšanas likumību.

2016.gadā, kad Krievija gatavojas valsts domes vēlēšanām, uz Rīgu satikt tautiešus ierodas kāds deputāts. Viņa vēlēšanu apgabalā iekļauta arī Latvija, tāpēc svarīgi iegūt vietējo atbalstu. Uz iepriekš izplānotu sarunu pie kafijas tases ierodas arī Ādamsons.

Jānis Ādamsons bijis saistīts ar padomju slepenajām struktūrām. 1979. gadā viņš absolvē karaskolu un kļūst par jūras kara flotes politisko darbinieku un stūrmani. Tiek nosūtīts uz Tālo Austrumu robežsardzes karaspēku. Robežsardze bija VDK sastāvdaļa. No dienesta Krievijā Ādamsons Latvijā atgriežas tikai 93.gadā, kad te jau vairākus gadus ir brīva valsts. Viņš ir izdienā un kopš tā laika turpinājis saņemt Krievijas militāristiem maksāto pensiju. Latvijā viņam izdodas ļoti strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Vispirms Jūras spēku komandiera vietnieks, Robežsargu brigādes priekšnieks. Tad iekšlietu ministrs. Saeimā nonāk kā otrs populārākais “Latvijas ceļa” deputāts.

2002.gadā Augstākā tiesa nolemj, ka Ādamsona dienests padomju robežsardzē tomēr neļauj viņam kļūt par Saeimas deputātu un Centrālā vēlēšanu komisija viņu no vēlēšanu listēm izsvītro. Satversmes aizsardzības birojs atņem pielaidi valsts noslēpumam. To atgūt Ādamsonam tā arī neizdevās. Bet tas nav liedzis nu jau kā Saskaņas deputātam, kuram politikā atgriezties ļāva pozitīvs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, ieņemt amatu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur iegūstamas ziņas, ko parastiem mirstīgajiem nestāsta.

Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts, agrākais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JV): "Kādreiz padsmit gadus atpakaļ tas bija grūti iedomājams, ka Iekšlietu un aizsardzības komisijā strādā deputāti bez pielaidēm. Lai gan mums likumā speciāli atrunāti jautājumi par Nacionālo drošības komisiju, kur tikai ar pielaidēm drīkst strādāt, un principā katra sēde ir slepena, jo nav iespējams vienkārši savādāk - viņi strādā tieši ar šādu informāciju. Tad, lai gan Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs pēc likuma arī automātiski strādā Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts prezidents, iekšlietu ministrs, ārlietu, premjers - visaugstākās amatpersonas un tiešām spriež par svarīgiem drošības jautājumiem. Tad šādas prasības nav, un mums bija situācijas, vismaz kamēr es vadīju komisiju, ka mums pat pusei deputātu nebija šīs pielaides."

Saeimā joprojām nav telpas, kur pārrunāt sevišķi slepenas lietas, tāpēc šādas sēdes tiek noturētas citur un tajās deputāti bez pielaides netiek ielaisti. Bet vairākas reizes gadā kā rutīna ir jāskata jautājumi, piemēram, par armijas vai citu institūciju budžetiem. Un šiem datiem Ādamsons varējis piekļūt. Ļoti aktīvi viņš piedalījies izbraukumu sēdēs uz pierobežu, armijas bāzēm. Valsts drošības dienests šobrīd analizē izmeklēšanā iegūto informāciju. Nav izslēgts, ka varētu sekot vēl arī citu iesaistīto personu aizturēšanas.

Ainars Latkovskis: "Attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, kas ir tā informācija, ko arī cilvēks bez pielaides varēja iegūt? Izskatot katru gadu budžetu mūsu komisijā, mēs organizējām, ka tas nav formāls akts. Katra ministrija nāca atskaitīties par to, kas ir paredzēts nākamā gada budžetā. Kam tiks tērēta nauda, kas tieši tiks iepirkts. Ja mēs par aizsardzību, tad diezgan skaidrs, ko mēs pērkam, cik daudz mēs pērkam." 

- Arī tādas lietas publiski nestāsta? 

"Arī tādas lietas, ko pēc pēc sēdēm publiski nestāsta, bet kas loģiski deputātam ir jāzina, lai pieņemtu lēmumus."

Intervijā "Nekā personīga" premjers Krišjānis Kariņš teica, ka jāizvērtē kādā veidā Saeimā tiek strādāts ar ierobežotas pieejamības informāciju un kādiem deputātiem tā ir pieejama.

Krišjānis Kariņš, Ministru Prezidents (JV): "Faktiski tas ir smags trieciens. Viņš liek izvērtēt faktiski diezgan plaši gan, kāda veida ierobežojumi valstī pastāv, nepastāv, vai viņi ir vai nav pamatoti, piemēram, ieņemt zināmus amatus. Bet tas arī jādara - jāizvērtē visos līmeņos lēmumi, procedūras."

- Kam un kādā veidā tas būtu jādara?

"Tas būtu jādara faktiski valdības ministrijām, Saeimai pašai, un es domāju, arī plašākai sabiedrībai. Arī tas, ko jūs kā žurnālisti, man liekas, tas ir pareizi, ka jūs uzdotu pareizos jautājumus.

Un mums ir jārod kopēji labas atbildes un tur, kur ir kas uzlabojams vai maināms, tas vienkārši jādara. Vai tas ir Saeimas kārtības rullis, vai tas ir kāds Ministru kabineta noteikums, vai tas ir kāds valsts likums."

Ārpolitikas eksperts Mārcis Balodis sarunā ar "Nekā personīga" tādus Krievijas ietekmes aģentus kā Ādamsonu dēvē par Trojas zirgiem. Un šādi gadījumi notiek ne tikai Latvijā. Tajā pat dienā, kad aizturēts Saeimas deputāts, par spiegošanu Krievijas labā Polijā iekrita kāds žurnālists. Viņa identitāte un nodarījums gan pagaidām arī ir neskaidra.

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks: "Kaimiņvalsts Krievijas stratēģija ir skaldīt un valdīt. Un, lai tas strādātu, ir nepieciešama sašķeltība. Un šeit, teiksim, ļoti svarīga loma ir arī ietekmes aģentiem, kuri faktiski kalpo kā Trojas zirgi. Darbs ar ietekmes aģentiem kā tāds no Krievijas puses ir specdienestu kompetence. Krievijas specdienesti faktiski Krievijas iekšpolitiskajā sistēmā ieņem lielu lomu un ir priviliģētā stāvoklī, piemēram, par to liecina arī tas, ka, par spīti Krievijas ekonomikas nedienām, viņu budžets nebūt nav sarucis.

Bet vienlaikus, protams, tam ir ēnas puse, jo par Krievijas specdienestu pievilcība ir tieši saistīta ar to, cik lietderīgi viņi ir režīma acīs, un tas rada ļoti sīvu konkurenci starp pašām drošības iestādēm, tām visām cīnoties par savu vietu zem saules. Un tieši tāpēc tās ir ieinteresētas dažādos veidos pierādīt savu varēšanu un savas spējas. Iespējams, reizēm ļaujoties dažādām avantūrām pēc idejas, ka vieglāk ir lūgt atvainošanos par pieļautajām kļūdām, ne kā neizmantot iespējas, kas ir pieejamas. Tas vienlaikus arī norāda uz to, kāda ir specdienestu loma ārpolitikas veidošanā, piegādājot informāciju par dažādu valstu interesēm un mērķiem.

Bet tie arī piedalās ārpolitikas īstenošanā, vistiešākajā veidā iejaucoties jau arī citu valstu iekšlietās un mēģinot veidot fonu, tai skaitā uzrunājot, iespējams, arī ļoti augstos amatos esošas personas, lai izmantotu tos pret Latvijas valsti."

"Nekā Personīga" ir zināms, ka piektdien pēcpusdienā īsi pirms darba dienas beigām Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts Jāņa Ādamsona advokāta, kurš starp citu ir bijušais VDD darbinieks, sagatavota pārsūdzība. Tiesas pienākums ir triju dienu laikā to izskatīt un, ja tā tiks pieņemta, sūdzība jāsūta tālāk uz apgabaltiesu.

Uz augšu
Back