22.jūnijā, vizītes laikā Rīgā, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi vērtēja Latvijas izstrādāto atkopšanās plānu. Viņa norādīja, ka plāns ir kvalitatīvs, ievērojot gan EK noteiktās prasības, gan veiksmīgi sabalansējot dažādas prioritārās jomas. Vai plānam "Next Generation EU" ir potenciāls kļūt par galveno Latvijas un visas Eiropas Savienības ekonomikas virzītāju?

Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu savus plānus jau ir iesniegušas, un EK šobrīd notiek aktīva to izskatīšana. Pirmā valsts, kas savu plānu iesniedza jau 22.aprīlī (gala termiņš bija 30.aprīlis), bija Portugāle, kuras aprēķinātās izmaksas sniedzās pāri 16 miljardiem eiro. Latvija savu plānu iesniedza tieši 30.aprīlī, un, kā dažu citu valstu gadījumā, tas šobrīd ir apstiprināts tikai EK. Lai sāktu finansējuma piešķiršanu, ir nepieciešams arī Eiropadomes (EP) apstiprinājums. Leiena preses konferencē izteica cerību, ka Padomei plānu vajadzētu apstiprināt tuvāko četru nedēļu laikā - tad arī varētu sākt finansējuma izmaksāšanu.

Kas ir Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb "Next generation EU"?

Tas ir februārī apstiprinātais Eiropas Savienības plāns Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes veiksmīgākai pārvarēšanai. Tas pamatā ir balstīts uz sešiem pīlāriem, proti, sešām galvenajām attīstības jomām. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams tā dēvētais "garantētais" grants, kas aprēķināts proprocionāli pēc tās iekšzemes kopprodukta (IKP) un iedzīvotāju skaita, kā arī papildu valstis var pieteikties aizdevumiem. Kopējo investīciju apmērs projektā ir aptuveni 750 miljardi eiro, kas tiks izlietoti Eiropas Savienības valstu attīstībai, īpašu uzsvaru liekot uz zaļo pārkārtošanos un digitalizāciju. No kopējā atveseļošanās fonda Latvijai ir paredzēti nedaudz vairāk kā 1,8 miljardi. Plānā iekļauta gan pilsētvides uzlabošana, virzoties sasniegt Eiropas zaļo kursu, gan papildu finansējuma piešķiršana vairākām Latvijas slimnīcām, lai uzlaboto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Salīdzināt jau šobrīd EK apstiprinātos dažādos valstu plānus (līdz 9.jūnijam tie ir 13 plāni) ir izaicinoši, jo katra valsts plānos ir norādījusi atsevišķas prioritārās jomas, kā arī to aprakstam izmantoti dažādi dati. Neraugoties uz to, “Next Generation EU” divi galvenie kritēriji, kas ir jāizpilda, ir vismaz 37% no finansējuma jāpiešķir videi draudzīga politiskā kursa īstenošanai, kas ir solis pretī Eiropas Zaļajam kursam, un vismaz 20% digitalizācijas attīstībai.

Balstoties uz domnīcas Bruegel sniegto analīzi, tikai divas valstis – Latvija un Zviedrija – savos plānos ir aprēķinājušas mazākas summas, nekā tām pienāktos pēc EK veiktajiem aprēķiniem 2020.gada rudenī.

Turpretī 7 valstis ir ne tikai aprēķinājušas maksimālo pieļaujamo summu, bet arī prasījušas aizņēmumu papildu pieejamam grantam.

22

Latvija savā plānā ir izpildījusi abas galvenās prasības, proti, ir atvēlēti tieši 37% videi draudzīgā politiskā kursa īstenošanai, kas sevī ietver gan transporta tīkla uzlabošanu, gan pilsētvides sakārtošanu, gan arī zaļākas uzņēmējdarbības attīstīšanu, un tieši 20% digitalizācijas jomai. EK prezidente preses konferencē atzinīgi vērtēja, ka Latvijas digitalizācijas plānā īpašs uzsvars likts uz tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanu jauniešiem, kas, viņasprāt, ir vērtīga mācība šajā pandēmijas laikā, kuru Latvija acīmredzot ir ņēmusi vērā. Tāpat arī no Leienas paustā izriet, ka Latvijas atveseļošanās plānā ir iekļautas izmaiņas, uz kurām īpaši EP bija norādījusi, sniedzot rekomendācijas plāna izstrādei un prioritāro jomu atbalstam.

Kā TVNET skaidro Ints Dālderis, finanšu ministra padomnieks, Atveseļošanas fonda projekta darba grupas vadītājs: "Papildus EP rekomendācijām, Latvijas Atveseļošanas plāns tapis saskaņā ar Nacionālo Attīstības plānu (NAP) un Nacionālo Industriālās politikas pamatnostādnēm (NIP), - politikas plānošanas dokumentiem, kuros noteikti mūsu valsts sabiedrības un ekonomikas attīstības virzieni."

13 valstu atveseļošanās plānos norādītais finansējums Eiropas Zaļajam kursam (zaļā krāsa), digitalizācijai (oranžā) un “citiem” mērķiem, kas ir pārējās četras galvenās jomas, kuras norādītas ES regulā par Atveseļošanās un noturības mehānismu (zilā) FOTO: Bruegel

Salīdzinot Latviju ar pārējām Eiropas valstīm, kuru plāni šobrīd jau ir apstiprināti EK, var manīt, ka Latvija proporcionāli ir atvēlējusi mazāku summu vides politikas attīstībai nekā vairums valstu. Tāpat arī interesants ir Dānijas un Luksemburgas gadījums. Aprēķinātais finansējums ir relatīvi mazākais no visām dalībvalstīm (pretnostatot attiecīgo valstu IKP), tajā pašā laikā, tās ir valstis, kuras lielāko daļu no finansējuma atvēlējušas tieši vides ilgtspējības uzlabošanai.

Arī Latvijas plāns savā ziņā izceļas. Proti, tajā ir atvēlēts relatīvi lielāks finansējums "citām" prioritārajām nozarēm, kas ir pārējās regulā norādītās attīstības jomas. Latvijas plānā tam ir paredzēti teju 43% no kopējā nepieciešamā budžeta. "Katrai valstij ir savi, atšķirīgi izaicinājumi un problēmas, kas jārisina. Tādēļ ES līdzekļus valstīm piešķir ar striktiem nosacījumiem, kuri nosaka, ka tiks veicinātas reformas un ievērotas īpaši katrai ES dalībvalstij izveidotās EP rekomendācijas. Nevienu Atveseļošanas fonda eiro valstis nedrīkst tērēt ārpus specifisko, konkrētajai dalībvalstij adresēto 2019./2020.gada rekomendāciju tvēruma.

Tā kā Atveseļošanas fonda līdzekļi ir vienreizēja investīcija, Latvija šī plāna ietvaros izmanto iespēju risināt tās EP rekomendācijas, kam nav nepieciešams ikgadējā valsts budžeta finansējums.

22

Piemēram, Latvijā viena no prioritātēm, kam nepieciešamas investīcijas, ir veselības sistēma un veselības pakalpojumu pieejamība, tādēļ Latvijas plānā paredzētas investīcijas 11 slimnīcu infrastruktūrās," pauž Dālderis.

Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašputis norāda, ka tas ir vairāk politiskās izšķiršanās jautājums, starp to, kas tiešām ir vajadzīgs un kas būtu vēlams. Viņa ieskatā ne velti EK digitalizāciju un vides politikas attīstību ir izvirzījusi kā galvenos kritērijus atveseļošanās plāna izstrādē. “Tā ir mūsu nākotne – ražot ar digitālo tehnoloģiju palīdzību un videi draudzīgi,” uzsver ekonomists. Viņš arī pauž, ka jomu pārdale nav būtiskākais jautājums. “Nauda tāpat tiks iztērēta, galvenais jautājums šobrīd ir, cik pārdomātas visas tās investīcijas ir un kādu pienesumu tās dos ilgtermiņā,” secina eksperts. Pēc viņa domām, pārdales un piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti varēs novērtēt ne ātrāk kā pēc trīs līdz četriem gadiem.

Zināmas grūtības pilnībā izprast katras valsts izvirzītās prioritātes, kas iekļautas to atveseļošanās plānos, rada dažādo jomu pārklāšanās. Februārī pieņemtajā regulā, ar ko izveidoja Atveseļošanās un noturības mehānismu, trešajā pantā ir norādītas galvenās attīstības jomas, kas strukturētas sešos pīlāros, proti, zaļā pārkārtošanās, digitalizācija, pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, sociālā un teritoriālā kohēzija, veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība, un rīcībpolitika nākamajām paaudzēm.

Raugoties no Latvijas piemēra, viens no plānā iekļautajiem punktiem paredz investīcijas skolu tīkla un tehniskā nodrošinājuma pilnveidei, kas ir ietverts zem nevienlīdzības mazināšanas komponentes. Pēc būtības to varētu arī traktēt kā digitalizāciju vai rīcībpolitiku nākamajām paaudzēm. Lai gan šķietami maznozīmīgs faktors, kā savā ziņojumā uzsver ekonomikas izpētes institūts "S&P Global ratings",

šādas neskaidras definīcijas apdraud atveseļošanās plāna ekonomisko uzlabojumu pilnvērtīgu novērtēšanu ilgtermiņā.

22

Te gan Dālderis norāda, ka viens no plāna izvērtēšanas kritērijiem ir piedāvāto investīciju potenciāls veicināt reformas. "Tādēļ Latvijā lielas investīcijas paredzētas ar reģionālo reformu saistītu sociālu pakalpojumu, dzīvojamā fonda un infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai," norāda Finanšu ministra padomnieks. Viņš arī atklāj, ka saskaņā ar EK sniegtajām rekomendācijām un NAP, lielāku algu un laugstākas labklājības sasniegšanai tautsaimniecībā, nepieciešams palielināt darba ražīgumu. Tādējādi atklājot, ka plānā tādām nozarēm kā uzņēmējdarbības atbalstīšana un augstsākās izglītības attīstībā ir paredzētas šķietami lielākas investīcijas, nekā, iespējams, citās Eiropas valstīs. "Produktivitāte ir mūsu valsts ekonomikas “Ahileja papēdis”," atklāj finanšu ministra padomnieks.

Turklāt, minētajā "S&P Global ratings" ziņojumā, sniegts atzinums, ka tieši Latvija varētu būt viena no lielākajām ieguvējām Eiropas valstu vidū pēc plāna realizēšanas. Saskaņā ar aprēķināto, Latvijas IKP līdz 2026.gada varētu pieaugt pat par 12.6%, kas būtu tiešs rezultāts no “Next generation EU” atveseļošanās plāna. Lielāku IKP izaugsmi institūts prognozējis tikai Bulgārijai un Grieķijai. Arī Finanšu ministrijas nesen publicētais pārskats rada pārliecību, ka Latvijas IKP varētu turpināt piedzīvot izaugsmi arī nākamajos gados, lai gan FM prognozes ir daudz pieticīgākas.

Jautāts par Latvijas IKP izaugsmes perspektīvām, ekonomists atzinīgi vērtē pozitīvos rādītājus, tomēr norāda, ka “viss atkarīgs no prioritātēm”. “Piemēram, Skandināvi jau tagad iegulda milzīgas summas zaļā politikas kursa īstenošanai un liela daļa atvēlēta arī no atveseļošanās fondiem,” piebilst Gašputis. Viņaprāt, primārais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk un tālredzīgāk izmantot finansējumu. Līdz ar to, eksperts ir pārliecināts, ka varētu piepildīties arī optimistiskākās prognozes.

“Būtiski atcerēties – tas ko darīsim, noteiks ilgtermiņa nākotni,” atgādina ekonomists.

22

Viņš ir pārliecināts, ka valdībai ir rūpīgi jāizvērtē un jāpārdomā veiktās investīcijas, jo jautājums visas Eiropas Savienības kontekstā ir par to, kura valsts spēs visveiksmīgāk pagriezt savu ekonomiku jeb cik paliekošs ir tas rezultāts, kas radies no naudas ieguldīšanas. 

ES Atveseļošanās un noturības fonda inforgrafika FOTO: Eiropadome