Spānija apžēlo notiesātos katalāņu līderus

FOTO: AFP/SCANPIX

Spānija otrdien apžēlojusi deviņus katalāņu separātistu līderus, kas notiesāti par 2017.gada neatkarības referenduma sarīkošanu, tādējādi cenšoties izkļūt no politiskā strupceļa, kāds izveidojies Madrides un Barselonas attiecībās.

Premjerministra Pedro Sančesa kanceleja tviterī paziņojusi, ka valdības rīta sēdes laikā "deviņu notiesāto apžēlošana ir apstiprināta".

Lai gan apžēloto atbrīvošanas datums pagaidām nav zināms, mediji ziņo, ka tieslietu sistēmai uzdots pēc iespējas ātrāk nokārtot visas administratīvās procedūras, un tas nozīmē, ka katalāņu līderi uz brīvām kājām varētu atrasties jau visdrīzākajā laikā.

Neatkarības referendums, kuru 2017.gadā sarīkoja Katalonijas reģionālā valdība, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, un tam sekojošā reģiona neatkarības pasludināšana radījusi dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi kopš demokrātijas atjaunošanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.

Daļa katalāņu separātistu līderu pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas Katalonijā aizbēga uz ārvalstīm, bet 12 no tiem nācās stāties tiesas priekšā.

2019.gadā Spānijas Augstākā tiesa viņiem par dalību referenduma organizēšanā, atzīstot tos par vainīgiem dumpī un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, piesprieda bargus sodus, sākot ar deviņiem un beidzot ar 13 gadiem cietumā.

Spriedums Katalonijā izsauca vairākas dienas ilgus nemierus, kas bieži pārauga vardarbībā.

Sančess paudis cerību, ka apžēlošana pavērs ceļu uz "izlīgumu", taču pret viņa lēmumu asi iebilst labējā opozīcija, un to kritizē arī katalāņu separātisti.

Daudzi Katalonijas neatkarības atbalstītāji apžēlošanu uzskata par politisku manipulāciju un pieprasa pilnīgu notiesāto amnestēšanu, kas ļautu dzimtenē atgriezties arī ārvalstīs esošajiem katalāņu līderiem.

Eksperti brīdina, ka Sančesa lēmums ir politiski riskants, norādot, ka tas var mazināt spriedzi, taču nekādā ziņā nerisina jautājumu par Katalonijas statusu, kas radījis šķelšanos gan Madrides un Barselonas attiecībās, gan pašu katalāņu starpā.

"Esmu pārliecināts, ka atbrīvojot no cietuma šos deviņus cilvēkus, kas pārstāv tūkstošiem katalāņu, tiks nepārprotami izrādīta tieksme pēc harmonijas un līdzāspastāvēšanas," pirmdien norādīja Sančess.

Savukārt īsajā televīzijas uzrunā nācijai pēc lēmuma pieņemšanas premjers norādīja, ka tas "ir labākais lēmums Katalonijai un labākais lēmums Spānijai. Mēs ceram sākt jaunu dialoga laikmetu un būvēt jaunus tiltus."

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" nesen veiktā aptauja liecina, ka 53% spāņu iebilst pret separātistu apžēlošanu, kamēr 68% katalāņu to atbalsta.

Pret apžēlošanu izteikusies arī Augstākā tiesa, kā arī opozīcijā esošās labējās partijas.

Protestējot pret Sančesa ieceri, 13.jūnijā Madrides ielās izgāja desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Daudzi konservatīvie norāda, ka Sančesa patiesais mērķis ir noturēties pie varas, jo viņa vadītā mazākuma valdība, kuru sociālisti veido kopā ar galēji kreisajiem, lielā mērā ir atkarīga no katalāņu partiju parlamentārā atbalsta.

Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai katalāņu līderu apžēlošana veicinās dialogu starp Madridi un Katalonijas reģionālo valdību, kuru kopš maija vada mērenais nacionālists Pere Aragoness, kurš pārstāv Katalonijas Kreisos republikāņus (ERC).

Līdz ar bijušajiem Katalonijas reģionālās valdības ministriem, reģionālā parlamenta bijušo spīkeru un diviem katalāņu nacionālistu nevalstisko organizāciju vadītājiem starp atbrīvotajiem ir arī ERC līderis un bijušais vicepremjers Urials Džunkerass, kuram par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu bija piespriests visbargākais sods - 13 gadi cietumā.

Tomēr ar apžēlošanas aktu katalāņu līderiem atcelts vienīgi atlikušais cietumsoda termiņš, taču aizliegums ieņemt publiskus amatus paliek spēkā.

Turklāt Spānijas valdība paziņojusi, ka lēmums par apžēlošanu nākotnē var tikt atsaukts, ja atbrīvotie atkal iesaistās centienos panākt Katalonijas neatkarību.

"Šīs apžēlošanas nav atkarīgas no to saņēmēju atteikšanās no saviem uzskatiem, un mēs negaidām, ka viņi to darīs," norādījis Sančess. "Taču šie cilvēki nekad nav tikuši ieslodzīti par viņu uzskatiem, bet gan par likumu un mūsu demokrātijas [normu] pārkāpšanu."

Tuvāko nedēļu laikā Sančesam ir paredzēta pirmā tikšanās ar Aragonesu, kurš ir daudz pielaidīgāks sarunu uzsākšanai ar Madridi nekā viņa priekštecis - stingrās līnijas piekritējs Kims Torra, kurš pārstāv labēji centrisko nacionālistu koalīciju "Kopā par Kataloniju" (JxCat).

Neskatoties uz to katalāņu nacionālisti, domājams, neatkāpsies no prasības sarīkot oficiālu neatkarības referendumu, ko kategoriski noraida Sančesa valdība.

Atbalstu apžēlošanas lēmumam pirmdienas vakarā pieņemtajā rezolūcijā izteikusi arī Eiropas Padome, taču tā vienlaikus nosodījusi Spānijas valdību par katalāņu politiķu vārda brīvības ierobežošanu.

Uz to Spānijas Ārlietu ministrija reaģējusi, norādot, ka separātisti sodīti par likumu neievērošanu, nevis par atbalsta izteikšanu Katalonijas neatkarībai.

Uz augšu
Back