Mērs: Saeimai Ilūkstes novadam vajadzētu piešķirt reģionālās attīstības centra statusu

Ilūkstes iela FOTO: Google Maps

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei, Saeimai Ilūkstes novadam vajadzētu piešķirt reģionālās attīstības centra statusu, sacīja Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (LZS).

Viņa ieskatā Saeimā pēc ST sprieduma vajadzētu būt dziļām pārdomām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādi un pieņemšanas veidu.

Rāzna atzina, ka ST spriedums ir devis gan viņam, gan novada iedzīvotājiem lielu gandarījumu, jo prasībā norādītos pašvaldības argumentus tiesa ir atzinusi par pamatotiem.

Ņemot vērā, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Ilūkste bija Ilūkstes apriņķa centrs, arī patlaban Ilūkstei vajadzētu piešķirt reģionālās attīstības centra statusu, lai novads varētu pastāvēt esošās administratīvās teritorijas robežās.

TVNET jau vēstīja, ka ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei.

ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23.apakšpunkts neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.

Komentējot ST spriedumu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, Plešs sacīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs risinājumus novadiem bez saviem attīstības centriem.

"Būtiski, ka ST ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz 1.janvārim, līdz ar to nav nepieciešama tik steidzīga rīcībā kā Varakļānu gadījumā," norādīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ST pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: No Satversmes tiesas sprieduma novadam patlaban nav praktiska ieguvuma

No Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei, patlaban nav praktiska ieguvuma, pauda Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

ST spriedums apliecina, ka administratīvi teritoriālās reformas process pret Ozolnieku novadu un tā iedzīvotājiem ir bijis nekorekts.

"Protams, šim jautājumam ir divi aspekti - emocionālais un juridiskais. Ja runājam par juridisko aspektu, tad ST savu attieksmi ir paudusi. Ja runājam par emocionālo, tad novada iedzīvotāji ir priecīgi un saviļņoti," sacīja Ozoliņš, piebilstot, ka praktiska ieguvuma no ST sprieduma patlaban nav nekāda.

Domes priekšsēdētājs norādīja, ka tagad pašvaldība var tikai gaidīt Saeimas lēmumu no kura būs atkarīgs tas vai apvienoto domju sasaukums strādās gadu, pusgadu vai četrus gadus. Ozoliņa ieskatā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) viedoklis, ka jaunais sasaukums sāks darbu, lai neradītu iedzīvotājiem spriedzi, ir nepamatots. Tieši tas, ka ST spriedums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, iedzīvotājos rada spriedzi. "It kā iedzīvotāji ir panākuši novada saglabāšanu, taču pusgadu ir jādzīvo neziņā," sacīja Ozoliņš.

Viņš uzskata, ka tagad Saeimas deputātiem būtu jāatgriežas no atvaļinājuma un jālabo savas kļūdas nevis jāatstāj neziņā 34 000 iedzīvotāju. Tāpat viņš pauda neizpratni, kādēļ ST nevarēja spriedumu sagatavot pirms divām nedēļām, lai Saeima varētu pieņemt lēmumu, kas būtu saistošs 1.jūlijā.

Ozoliņš sacīja, ka patlaban Ozolnieku novadam ir jāiekļaujas Jelgavas novadā, lai līdz nākamā gada 1.janvārim izveidotu jauno administratīvo un saimniecisko teritoriju. Viņš prognozē, ka politiķiem Saeimā ir trīs scenāriji, proti, saglabāt Ozolnieku novadu kā atsevišķu novadu, nolemt, ka Ozolnieku ciems ir atzīstams par attīstības centru, kā rezultātā Ozolnieku un Jelgavas novads ir apvienojams, savukārt trešais scenārijs varētu būts, neatzīt Ozolniekus par attīstības centru un apvienot Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu vienā lielā apriņķī, kā tas sākotnēji bija paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnēji izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Ozoliņš norādīja, ka Ozolnieku novads ir paudis savu nostāju, ka tas vēlas saglabāt novadu esošās teritorijas robežās, tādēļ Saeimas rīcība pusgadu novilcināt lēmuma pieņemšanu ir nekorekta pret novada iedzīvotājiem.

Uz augšu
Back