Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei, informēja tiesā.
Satversmes tiesa secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra.
Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem,
proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Satversmes tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
Savukārt, vērtējot Ozolnieku novada domes pieteikumu, ST secināja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
Satversmes tiesa konstatēja arī to, ka
likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija
un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
Vienlaikus ST lēma, ka attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2. punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
Satversmes tiesa secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma.
Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to
Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to, lai attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei atbilstošs administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs intervijā LTV "Panorāmai" pirmdien norādīja, ka no 1.jūlija gan Ozolnieku, gna Ilūkstes novads iekļausies jaunveidojamos novados, neradot konstitucionālus un juridiskus riskus, jo vēlēšanas jau ir notikušas un ST devusi pietiekami saprātīgu temriņu, kad jāstājas spēkā risinājumam, pie kura tiks strādāts.
Plešs norādīja, ka spriedums ir garš un ministrija ar to vēl nav paguvusi detalizēti iepazīties, taču viņš norādīja, ka tajā iezīmēti vairāki iespējamie rīcības scenāriji. Viņš arī pauda pārliecību, ka
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pusgada laikā nāks klajā ar piedāvājumu, kā labāk situāciju atrisināt.
Ministrs pauda pārliecību, ka gan iepriekš, gan šobrīd sākotnējais VARAM piedāvājums, kas iekļāva piedāvājumu veidot valsts pilsētas ar pieguļošajiem novadiem, ir bijis izdiskutēts un sabalansēts.
Kā ziņots, Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.
Pieteikumu iesniedzējas – Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome, Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas novada dome un Mazsalacas novada dome – uzskata, Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi pašvaldības, labas likumdošanas un citus demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domēm.
Pēc ieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam. Vairākas pieteikumu iesniedzējas uzskatīja, ka to apstrīdētās normas neatbilst Hartas 4. panta trešajā daļā ietvertajam subsidiaritātes principam, taču Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav vērtējama šo normu atbilstība Hartas 4. panta trešajai daļai un tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.
Pilns Satversmes tiesas spriedums pieejams šeit.
Jau ziņots, ka citā lietā ST 12.martā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet 28.maijā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
